Steve Jobs (by Walter Isaacson)

Tā ir aizraujoša grāmata par jaunieti, kas meklē savu vietu šajā pasaulē. Cilvēku, kurš ienīst likumus un noteikumus. Presonu, kura redz lietas pasaulē bināri – vai nu  ir perfekti, vai arī pilnīgs sūds. Cilvēks, kurš pieļāva daudz cilvēcīgu kļūdu un noteikti nav diplomātijas paraugs.

Iesaku šo grāmatu izlasīt visiem tiem, kas uzskata sevi par radošiem cilvēkiem, veiksmīgiem uzņēmējiem vai pat par pavisam maziem iesācējiem ar lieliem biznesa plāniem. Jūs izlasīsiet stāstu par cilvēku, kurš radījis kompāniju, kuru viņam atņēma un tikai tad saprata, ka bez paša dibinātāja īsti neprot uzņēmumu attīstīt. Uzņēmums, kurš 30 gadu laikā izauga no tēva garāžā veidotiem pāris datoriem līdz pasaules uzņēmumam, tika novests līdz gandrīz bankrotam un atkal atplauka kā visvērtīgākais uzņēmums pasaulē… Kas ir šī uzņēmuma formula? Kāds ir šī uzņēmuma vadītāja domu gājiens un attieksme pret produktiem, klientiem, patērētājiem? Būsiet pārsteigti par visnotaļ netipisko un iedomīgo vadītāju, kurš uzskata, ka labāk zina, ko klienti vēlas un ko nē. Taču kontrastā Jūs iepazīsiet cilvēku, kuram nauda nav svarīga un kurš ir apsēsts ar detaļām un perfektumu.

Filma: Meitene ar pūķa tetovējumu

Man bija tā iespēja vēl decembra beigās noskatīties filmu “Meitene ar pūķa tetovējumuForumcinemas. Filmas sižetu neatstāstīšu, jo tad Jums pašiem nebūs interesanti skatīties. 🙂

Filma ir visnotaļ gara un balstīta uz ļoti daudz dialogiem. Ņemot vērā, ka es esmu iepriekš izlasījis arī Stīga Lārsona grāmtu pēc kuras motīviem ir uzņemta šī filma, tad man sižets jau daudz maz bija zināms… bet tomēr ar pārsteigumu. Beigas grāmatā bija nedaudz savādākas… bet nu ne pārāk būtiski. Šajā Holivudas filmas versijā režisors ir “izravējis” ārā ļoti daudz “zviedriskuma” – spilgto “Zviedru ģimenītes” modeli ir novienkāršojis uz parastu babņiku un galveno varoņu vēsturisko nastu faktiski saspiedis filmas pirmajās pāris minūtēs…Grāmatā visnotaļ plaši aprakstīto un apspēlēto Zviedrisko cīņu par vārda brīvību un preses brīvību pieminot tikai tā garām ejot. Arī daudzi spilgti tēli, kas grāmatas triloģijas otrajā un trešajā daļā ieņem būtisku lomu, šajā filmā ir tik ļoti statiskās lomās, ka lielākā daļa skatītāju pat neievēros to esamību.

Ievērības cienīgs ir filmas ievadtitru mākslinieciskais noformējums… ļoti laba grafika, mūzika un operatora darbs. Atgādināja vairāk “Neiespējamās misijas” ievadu.

Filmas garums 2stundas un 38 minūtes. Filma ir interesanta no pirmās līdz pēdējai minūtei, ja vien Jums ir viss kārtībā ar angļu valodas uztveri neskaitāmajos dialogos. Ja Jums patīk lasīt, tad iesaku izlasīt grāmatu, tur ir daudz vairāk izklaides, detaļu un orģinālāka bauda par to pašu cenu. Tiesa gan atceros, ka grāmatas sākums lasījās visnotaļ grūti… varbūt režisors pareizi darīja, ka vienkārši to noskipoja?

Mans vērtējums uz 4 balles no 5.

Kindle 4th gen with Special Offers

Kas to būtu domājis, ka e-grāmata var būt vēl vieglāka, vēl mazāka un vēl lētāka par 3. paaudzes Kindle. Izrādās var! Manā saimniecībā nonācis ir Kindle with Special offers… un jā cena tikai 79$ + Amerikāņu PVN (kopā apm 88$) = nedaudz zem 50Ls. Diemžēl šo konkrēto cenu var dabūt tikai ASV pircēji, bet ja Jums tāpat kā man ir kāds paziņa, kas šad un tad brauc uz štatiem, tad iemest šo nelielo nieciņu rokas bagāžā neko daudz nenozīmē.

Kādēļ tad es nosliecos par labu šim modelim, nevis Kindle Touch vai pat Kindle Fire? Nu Kindle Touch mani nedaudz sabiedēja lietotāju atsauksmes, kas saka, ka touch vairāk traucē nekā palīdz – cilvēki nejauši nospiež nākamo lapu, touch slānis met papildus ēnu uz elektroniskās tintes displeju, ekrāns ātrāk nosmērējas, jo cilvēki to visu laiku aiztiek pāršķirot lapas. Kindle Fire man savukārt sabiedēja ar to, ka tas ir tablets  ar izrietošām sekām – īsu baterijas darbības laiku, izgaismotu ekrānu (kas ilgstošai lasīšanai ir slikti) un visnotaļ ievērojamo svaru.

Par pašu digitālo tinti nav ko piebilst – strādā perfekti un acīm tīkami attēlo nepieciešamo tekstu. Reklāmas rāda man kamēr Kindle ir izslēgts un arī neliels lodziņš Home ekrānā… grāmatas lasīšanas režīmā, reklāmu nav. Principā es teiktu, ka reklāmas netraucē. Pie tā visa – reklāmas nav izmantojamas pie mums… taču tomēr pastāv risks, ka varat nejauši saspiest pogas un nopirkt kādu zobārstniecības atlaižu kuponu vai džinsus, ja Jums ir piesaistīta kredītkarte un aktivizēts one-click-shopping iekš amazon.com.

Lai nu kā tur būtu – iekārta ir fantastiski kompakta, joprojām no izturīgas plastmasas un joprojām ļoti pilda savu misiju virs zemes – būt par labu digitālo grāmatu. Starp citu – ir parādījies visnotaļ interesants resurss ar daudz grāmatām latviešu valodā. Lasītmīļi – izmantojiet iespēju!

This slideshow requires JavaScript.

Elektronisko grāmatu aizdošana

Neskatoties uz daudzajiem elektronisko grāmatu ieguvumiem, kā galveno mīnusu daudzi lasītāji vienmēr uzskata to, ka elektronisko grāmatu nevar aizdot. Fiziskajā pasaulē tas protams ir daudz vieglāk – tu vari izlasīt iedot draugam izlasīt un tad vēl kādam… vai aiziet uz bibliotēku un aizņemties grāmatu uz kādu laiku un tad to atgriest atpakaļ. Parasti informācijas apmaiņa notiek tādā veidā, ka draugs ciemojoties pie tevis plauktā ierauga kādu grāmatu un pats piesakās aizņemties uz izlasīšanu.

Tā kā esmu Amazon Kindle lietotājs, tad arī man ir pēdējā pusgada laikā ienākušas visnotaļ daudz legālās digitālās grāmatas, kuras esmu jau izlasījis. Dažas no tām ir visnotaļ pieprasītas visā pasaulē… bet kā lai mūsdienu virtuālajā vidē tomēr darītu zināmu saviem draugiem sev pieejamās grāmatas? Šim iemeslam ir izveidots tāds interesants serviss kā lindle.me . Servisa pamatā ir legālo grāmatu aizdošanas serviss… pieņemot, ka tavi draugi ir visa virtuālā pasaule. 🙂 Var jau teikt, ka tas ir interpretācijas jautājums, bet manuprāt šāds serviss ir visnotaļ noderīgs un godīgs, ja salīdzinām ar fiziskajām grāmatām. Ja zini drauga vārdu un e-pastu tad tu vari šo grāmatu aizdot viņam pa taisno no Amazon.com… UPDATE: Diemžēl grāmatu aizdošana strādā tikai ASV kontiem. Aizņemšanās strādā arī ar Eiropas kontiem t.i. Jūs varat aizņemties, bet nevarat aizdot.

Kas ir Lendle.me?

Lendle.me savukārt savieno aizņemties gribētājus ar tiem, kas labprāt aizdod. Noteikums ir tāds, ka grāmata dodas uz 14 dienām un pēc tam automātiski atgriežas tavā Kindle. Uz aizdošanas laiku grāmata protams tiek uzņemta no tava Kindle un tu pats viņu nevari lasīt. Lendle.me strādā pēc principa – cik reizes grāmatas aizdevi, tik grāmatas vari arī aizņemties. Visnotaļ godīgi. Pelna viņi uz to, ka tu vēlēsies aizņemties grāmatu, bet nebūs neviena, kas var šo grāmatu aizdot, tad iespējams tu no viņu lapas nospiežot nopirksi šo grāmatu iekš Amazon.com un Lendle saņems savus procentus par grāmatas pārdošanu. Tev kā pircējam, protams, ir vienalga, jo grāmatas pirkšanas cena nemainās tik un tā. Vairāk tas atgādina lielu milzīgu privāto bibliotēku apvienību… un joprojām visi ir legalitātes robežās. Detaļas varat palasīt viņu FAQ.

Tātad – nākamreiz pirms iegādāties kādu Kindle digitālo grāmatu, vari apskatīties vai nevari aizņemties no lielā Virtuālā draugu pulka.

Mīlu digitālās ēras dotās iespējas! 🙂 Nākamie attīstības soļi digitālo grāmatu pasaulē – Vajadzētu latviešu grāmatas padarīt pieejamas uz e-lasītājiem. Ko teiks LV izdevniecības?

(ne)vērtība?

Šķiet, kopš pirms pusgada izlasīju nelielu daļu grāmatai “Kapitāls” (Markss) mani nepamet pārdomas… lipīgas kā dadži… kas ir vērtība moderanajā pasaulē. Kas nosaka lietas vērtību… un kas vispār ir “lieta” virtuālajā pasaulē. Pēc Marksa teiktā lietas vērtība parasti izsakās ieguldītā darba apjomā (fiziskais darbs, uzņēmējspēja, kapitāls). Es to varētu pārfrāzēt – Racionālā pasaules uztverē “lietu” vērtībai būtu jābūt proporcionāli ieguldītajiem darbiem un materiāliem. Tas viss it kā būtu skaidrs ekonomiski… bet kas notiek ar cilvēki izdomātajām lietām un to, ka sabiedrība maksā reālu naudu par iedomātām vērtībām?

Iedomātās vērtības

Cilvēks, šķiet, ir instinktīvs un katrā savā lēmumā pilnīgi neapzināti rīkojas instinktīvi. Viena vai otra lēmuma pieņemšana ietekmē iespejas satikt kādu skaistu dāmu – pārošanās instinkts. (manuprāt šis instinkts īpaši spilgti izpaužas, kad vīrieši iegādājas automašīnu, izvēlas klubu uz kuru iet izklaidēties vai izvēli kā ģērbties.) Tāpat pašsaglabāšanās instinkts – līst kautiņā, vai tomēr izvairīties, bailes riskēt biznesā ar visu kas tev pieder utt. Izejot no šādas domāšanas ir diezgan neskaidrs kā cilvēku uzvedība modernajā pasaulē un it īpaši informācijas laimetā izmantojot sociālos tīklus tiek kropļota spēlējoties ar mūsu uzvedību izdomātā pasaulē.

Sociālie tīkli ir daļa no cilvēku pirmatnējās tieksme dzīvot baros, justies piederīgiem. Tādas sociālās sistēmas kā draugiem.lv un Facebook.com rada ilūziju, ka tu esi piederīgs virtuālam baram draugu… Šaušanas spēles īstenībā tik ļoti aizrauj, ka liek patiesi sajust savas vēles rīkoties tā, lai aizstāvētu savu virtuāljo tēlu no citiem virtuālajiem tēliem uztverto tos kā ienaidniekus.

Biznesmeņoi ir iemācījušies virtuālajā pasualē radīt pilnīgi izdomātu vidi, kurā mēs aizvien vairāk un vairāk tiekam ierauti. Uztverto tur radītās “lietas” kā noderīgas un pat “vērtīgas”, jo mēs takš par to maksājam naudu – par tava profila apskatīšanas statistiku, par supertraktora iegādi “Fermā” vai par VIP statusu kādā iepazīšanās portālā. Kurā brīdī mēs iemainījām reālās lietas pret virtuālajām? Kurā brīdī mēs sāksim maksāt reālu naudu par sava virtuālā ES apģērbiem, frizūru, izskatu?

Te gan vietā arī būtu apskatīt nosacīti reālās lietas, kas īstenībā tāpat ir cilvēku radītas virtuālas lietas: Ziemassvētki, Lieldienas, Dievs, dzimšanas dienas, olimpiskās medaļas, apģērbu mode, TV un mūzikas zvaigznes, dažādi zīmoli, autortiesības, patenti, apdrošināšana, horoskopi, draugiem.lv statistika, uzvara pār kompi datorspēlē… mēs dzīvojam pasaulē, kur ir radītas lietas kurām nav īsti vērtības skatoties no Marksa viedokļa, bet tomēr iekšienē tās mums ir svarīgas… katram pa savam svarīgas un vērtīgas… lai tas būtu finansiāli, emocionāli vai dvēseliski… katra no tām spēj kaut kādā veidā “piemānīt” mūsu pirmatnējo vērtību sistēmu rīkoties vienā vai otrā veidā un ieraut mūs naudas penīšanas un tērēšanas karuselī un veiklākajiem no mūsu cilts arī kontrolēt atsevišķus šā karuseļa slēdžus. 

Bet kas ir cilvēces pamatvērtība? Kas ir “root couse” tam, ka mēs vispār kaut ko daram?

4 interesantākās šovasar izlasītās grāmatas

Šogad man ir uznācis kaut kāds grāmatu lasāmais laiks. Pēdējos gados gan nebiju novērojis šādu tieksmi un brīvo laiku pavadīju skatoties kādu filmu vai knibinoties pa internetu. Šogad dzīvē tā iegrozījās, ka pietiekami bieži nācās lidot ar lidmašīnu… un lai arī lidošana ir ļoti ātrs pārvietošanās veids tomēr ar to ir arī saistītas stundas gaidīšanas… pirms iekāpšanas, lidojos, gaidot pārsēšanos utt. Dators kaut kā nevelk lidostā, jo īsti interneta nav (vai arī maksā pietiekami lielu naudu) līdz ar to daudzi tai skaitā arī es iegriežas grāmatu bodē, lai aizpildītu laiku ar kaut ko dvēselei tīkami. Nu tā šogad manā grāmatu plauktā ir šādas grāmatas nonākušas un mans viedoklis par tām:

Hari Kunzru, “Mijiedarbība” (latviski) 5/5

Grāmata cilvēkiem, kas domā, ka otrpus upes zāle ir zaļāka. Stāsta par Indiešu datorģēniju, kas dēļ savām zināšanām un prasmēm nonāk Amerikā – lielajā iespēju valstī.. bet tad kaut kā nemanot visa dzīve saiet greizi… citi piepalīdz un pats arī ievāra muļķības ne pa jokam… un tad viss kā sniega lavīna veļas pār viņa galvu kļūdama nekontrolējamāka un lielāka. Kāds amerikāņu uzņēmējs, kas nekad šo datorģēniju nesatiek… Un kāda Indiešu filmu zvaigzne, kas atrazdamās pasaules otrā galā pašai nemanot arī tiek ievilkta diezgan ievērojamā putrā. Lielākā daļa grāmatas varoņi nesatiekas aci pret aci, bet datorģēnija izdarības ļoti būtiski ietekmē visu viņu dzīves…  Grāmatu var lasīt tikai tie, kas kaut ko sajēdz no datoriem, savādāk pārāk daudz nesaprotamā būs – datorvīrusi, botneti, VPNi utt.

Sūzena Kolinsa, “Bada spēles” (latviski) 5/5

Grāmata ir ļoti aizraujošs romāns, kas norisinās nākotnē. Tā apraksta notikumus Ziemeļamerikā, kad tur tālu vairs nevalda demokrātija. Grāmata ir par diezgan šausminošu nākotnes “biezo” izklaidi, kad 12 paverdzinātie apgabali reizi gadā sūta karts 2 bērnus (padsmitgadniekus) uz Arēnu, kur beigās var izdzīvot tikai viens no 24. Lai arī pirmā uzmetienā skan šausminoši, tomēr stāsts ir vairāk par vienas meitenes emocionālo pasauli domājot par savu dzīvību un sev tuvo cilvēku dzīvību… cilvēcības cīņa ar izdzīvošanas instinktiem. Cilvēkiem ar pārāk krāsainu iztēli vajadzētu gan padomāt vai dažādi cīņu, asins un nāves apraksti nerādīsies murgos. 🙂

Sūzena Kolinsa, Bada spēles otrā daļa “Caching Fire” (angliski) 5/5

Grāmata ir turpinājums pirmajai daļai, kur uzvarējusī meitene ir saņēmusi savu balvu – bezbēdīgu dzīvi savā apgabalā… taču Kapitolijam ne pārāk patika, kā meitene piespieda pirmo reizi 74 gados, kopš spēles norisinās, atzīt par uzvarētājiem veselus 2 jauniešu… un Kapitolijs ir izdomājis viltīgu veidu kā atgūt varu un Katnisai jau otreiz būs jāatgriežas arenā, lai atkal cīnītos par savu dzīvību… Pie tam ir arī apdraudēta viņas ģimene mājās, ja kaut kas noies greizi.

Stīgs Lārsons, “Meitene ar pūķa tetovējumu” (latviski) 4/5 ♣ (vien stabiņš mazāk, dēļ salīdzinoši smagnējā sākuma)

Stāsts norisinās Zviedrijā, kur kādam žurnālistam nepaveicas un viņš tiek apsūdzēts par apmelojošas informācijas publicēšanu un dīvaina meitene, kas ir frīks ar hakeres dotībām… pie tam ļoti eleganti atriebīga. 🙂 Stāsts ir pilns ar dažādiem izmeklēšanas līkločiem un spraigām situācijām. Grāmatas sākums (pirmās 100 lapas) gan kaut kā smagi lasījās, jo īsti nebija nekādu notikumu un bija ļoooti daudz detaļu… bet nu grāmatas vidus un beigas ir visnotaļ orģinālas. Lasot grāmatu man neviļus aprakstītais žurnālists atgādināja mūsu pašu Lato Lapsu, bet hakere nu jau slaveno NEO (Ilmāru Poikānu) … nekā personīga… bet tādas man tās asociācijas. 🙂

Šobrīd tiek lasītas vairākas grāmatas, bet par tām pēc kāda mēneša, kad būs izveidojies nobriedis viedoklis.