Einstein: His Life and Universe (Walter Isaacson)

Grāmata, kura bija nedaudz ar izaicinājumu. Grāmata ir bieza (>700 lpp), tā ir angliski un tur ir visai daudz fizikas skaidrojumu. Formulu nav daudz, bet nu saprast pamatterminus vajag, citādi visai grūti izlauzties cauri prātam neaptveramai idejai, ka laiks īstenībā ir ellastīgs un ka jebkurš ķermenis ir īstenībā kārtīgi “sakompresēta” enerģija.

Var jau strīdēties vai viņa teorijas ir pareizas vai nepareizas, taču grāmata ļoti daudz apraksta ne tikai viņa zinātnisko darbību, bet arī personīgo dzīvi. Veiksmes un neveiksmes mīlas frontē, politiskos viedokļus, karjeras līkločus un sadzīvošanu ar savu ebreja izcelsmi, kas tajos laikos dzīvojot un strādājot Vācijā, bija pat bīstama dzīvībai.

Viņa, šķiet lielākais ieguldījums ir atomenerģijas pamatu atklāšanā un šīs informācijas publiskošanā. Tiesa gan baudot lēto atomenerģiju, lai darbinātu savus mūžam izsalkušās iekārtas, mēs neaizdomājamies, ka tieši šis pats spēks ir atombumbas pamata konstrukcijā.  Jā, Einšteins bija spiests noskatīties kā viņa darba augļi tiek visnotaļ efektīvi izmantoti Hirosimā un Nagasaki, kur ASV nometa 2 atombumbas. Neskatoties uz to, ka Einsteins bija pacifists (pārliecināts, ka jebkāda karadarbība uz pasaules būtu jāizskauž), tomēr likteņa ironija ar viņu izspēlēja ļaunu joku.

Grāmata ir ļoti interesants lasāmgabals par patiesu ģēniju, kurš spēja apstrīdēt autoritātes, kura dzīves aicinājums pāri visam pārējam bija fizika, formulas un teorijas. Kaislīgs cīnītājs par taisnību, donžuans attiecībās ar sievietēm un nevīžīgs pret savu izskatu.. tāds bija ģēnijs, kas radīja teorijas, kuras vēl 100 gadus vēlāk neviens īsti nespēj apgāzt.

“I am enough of an artist to draw freely upon my imagination. Imagination is more important than knowledge. Knowledge is limited. Imagination encircles the world.”

Albert Einstein.

“The significant problems we face cannot be solved by the same level of thinking that created them.”

Albert Einstein.

Ģēniju iezīmes

Pēdējā laikā esmu aizrāvies ar dažādu slavenu cilvēku biogrāfiju lasīšanu vai dokumentālo filmu skatīšanos. Man par pārsteigumu ļoti daudzu ģeniālu cilvēku dzīvesstāsti satur dažas līdzīgas iezīmes:

1. Parasti topošais ģēnijs bija mazizglītots vai neizglītots, tādēļ ļoti daudz vēroja apkārtni, procesus un pats nonāca līdz secinājumiem nevis ļāvās esošajiem uzskatiem sevi izglītot un ievirzīt. Radīt alternatīvu skatu uz lietām var cilvēks kura radošums un prāta atvērtība nav ierobežota ar esošajiem aizspriedumiem. (Mikelandželo, Leonardo Da Vinči, Stīvs Džobs)

2. Šķiet visi ģēniji jau jaunībā apšaubīja sabiedrības autoritātes un to darbus. Cilvēki, kas dziļi ciena pastāvošās kārtības, automātiski notic esošās situācijas pareizumam… tikai tādi cilvēki, kas uzdrošinās apšaubīt, ka zeme ir plakana spēj aizdomāties un noticēt tam, ka zeme ir apaļa. Šiem cilvēkiem gandrīz nekas no esošās cilvēces zināšanām nav pats par saprotams pirms paši to dabā nav novērojuši. (Stīvs Džobs, Einšteins)

3. Visiem viņiem bija problemātiskas ģimenes dzīves. Šķiršanās, ārlaulības bērni vai vispār nekad nav apprecējušies. Tāda sajūta, ka ģēnijiem vispār ir problēmas ar komunikāciju ar apkārtējiem cilvēkiem…

4. Ģēnijiem bērnībā vai jaunībā ir kāds būtisks mazvērtības komplekss – parasti par izcelsmi (Einšteins bija ebrejs, Stīvs Džobs bija adoptēts) vai izskatu (Mikelandželo bija lauzis degunu).

5. Ģēniji jaunības un radošā plaukuma laikā neprot uzklausīt kritiku par savu darbu. Ir tikai viņu viedoklis un nepareizais viedoklis.

Vai tevī ir kaut kas no šī? Varbūt arī tu esi ģēnijs?