Sociālie tīkli padara cilvēkus nelaimīgākus

Šodien uzdūros ļoti interesantam populārzinātniskam rakstam par to kādēļ sociālie tīkli (piemēram, Draugiem.lv, Facebook, Twitter un citi) īstenībā liek cilvēkiem justies nelaimīgākiem. Atļaušos pārstāstīt nedaudz iekļaujot Latvijas reālos apstākļus.

(visi tēli ir izdomāti un balstīti uz manu personīgo pieņēmumu bez jebkāda zinātniska seguma vai pētījuma. Ja saskatīsies kādas līdzības ar sevi, tad pilnīgi noteikti tas tā nebija domāts… bet varbūt arī bija 🙂 )

Mūsu paaudze (20…40 g.v.) apzinātā un prātīgā vecumā ir dzīvojusi galvenokārt pēc 1990 gada, kad Latvija atguva neatkarību. Notikums liels un ļoti svarīgs, bet līdz ar neatkarību nāca arī cilvēku vērtību un ekonomiskās sistēmas restarts.

Mēs sākām no mazumiņa. Nekaunīgākie grāba visu ko varēja, bet pieklājīgākie tikai skumji noskatījās, jo vēl jau īsti nesaprata lietu ekonomisko/materiālo vērtību. Mēs augām redzot ka nauda nāk smagi, ka tās nav un ka visu jānopelna pašam. Mūsu bērni, protams, tā vairs nedomās. Mūsu bērni jau daudz ko saņems kā pašu par sevi saprotamu un visbiežāk tomēr mēs centīsimies iemācīt modernās pasaules izdzīvošanas likumus – mācies, strādā un tev viss būs!

Tajā pašā laikā daudzi no mūsu paaudzes ir saņēmušies kredītus, nopirkuši dzīvokļus vai mājas, brauc ar jauniem vai ne pārāk veciem auto un kaut kā tomēr nejūtas pilnīgi laimīgi. Kaut kā pietrūkst… vēl vairāk – šķiet, ka tiem citiem ir, bet tikai man kaut kā tā visa nav. Nav piepildījuma, nav lepnas mājas vai vai jauna auto… pie tam ir kredīts par dzīvokli kā nasta kaklā.

Mēs lietojam sociālos tīklus un mums ir lieliska iespēja vērot kā dzīvo mūsu bērnības draugi, klasesbiedri, kursabiedri un bijušie darba kolēģi, kurus vājuma brīdī esam pievienojuši privātajiem sociālajiem tīkliem. Mēs vērojam skaistās klasesbiedrenes braucot lepnā jahtā pa Vidusjūru, nedaudz piemirstus bērnības draugus bezrūpīgi gozējamies Lasvegasas viesnīcas numuriņos ar kaudzi naudas un bijušos kolēģus, kas ierakstījuši amatu, kas mūsuprāt nozīmē lielu algu, skaitu darba auto, divas blondas sekretāres un interesantu darba saturu katru dienu.

Sociālo tīklu problēma šajā visā stāstā ir tā, ka cilvēki vēlas dalīties ar patīkamo un īpašo savās dzīvēs. Sak’ ir takš’ teiciens – dalīts prieks ir dubults prieks. Īsti tā nav. Ieraugot bezrūpīgās bildes cilvēkiem rodas nedaudz skaudības sajūta. Varbūt pat tas arī bija tāds kā neapzināts iekšējs motivātors – likt citiem apskaust, un cilvēks nabags arī uzķērās. Un tagad cilvēks jūtas nožēlojams savā eksistencē.

taunted

Iedomājieties indivīda sajūtu – viņš labāk mācījās, viņš pildīja mājas darbus, pabeidza skolu ar izcilību, pabeidza augstskolu, pabeidza maģistrus un strādā kādā iestādē par vairāk vai mazāk “pusvadītāju” (vidēja līmeņa menedžeri). Saņem savu algu, nomaksā rēķinus un ar savu 8…10 gadus veco mazās klases auto dodas mājās… atver internetu, bet tur klasesbiedrs, kas vispār nemācījās, knapi pabeidza pamatskolu un nekad nav dzirdēts, ka būtu studējis vidusskolā vai augstskolā pozē pie lepna un ļoti dārga auto  stūres ļaujot noprast (jo nav nekādu paskaidrojumu), ka tas ir viņa.

Kā lai cilvēks jūtas? Nedzīvo taču sliktu dzīvi, bet tajā pašā laikā tas cits, šķietami, dzīvo ievērojami labāk, pie tam viņš nemaz nedarīja “pareizās” lietas…

Zinu, ka arī pats esmu grēkojis. Gribas padalīties ar ceļojumu vai kādu iepirktu jaunu mantiņu. Varbūt kaut kur zemapziņā griba likties veiksmīgākam kā patiesībā esmu?

Vienmēr jau gribas parādīt sevi no labās puses, bet laikam arī jāiemācās kritiskāk domāt un uztvert sociālajos tīklos rakstīto. Varbūt tas auto ir nomas auto un šefs iedeva aizdzīt uz mazgātavu? Varbūt tā jahta ir  biznesa partnera jahta un tas cilvēks tur atrodas, jo viņam mēģina kaut ko ietirgot vai vispār iesaistīt kādā bezcerīgā biznesa projektā? Varbūt… bet ja tā ir īstenība?!

Cik es esmu novērojis, tad cilvēki, kuriem pieder jahtas, tās īpaši nefočē un draugos bildes neliek. Arī lepnās savrupmājas veiksmīgie uzņēmēji neizliek publiskai apskatei un kur nu vēl savu ģimeni. Tikai hipotēze – Ja kāds neko personīgu nepublicē sociālajos tīklos, tad iespējams viņam iet visai draņķīgi, bet ļoti iespējams viņam iet ļoti labi un viņš patiešām nevēlas, lai citi viņu apskaustu.

10 lietas

Dzīve ir īsa un vienlaicīgi gara. Īsa ir tad, kad nav ko darīt un laiks “jānosit” nodarbojoties ar dažādām izklaidēm, kas īsti nekādu labumu nedod. Arī bezmērķīgas izklaides ātri vien apnīk un agri vai vēlu gribas lielākas “rotaļļietas” , slaidākas “draudzenes” un daudz vairāk naudas. Bet ja tā padomā, tad cilvēkam īstenībā maz vajag. Te sēžu un prātoju, kas būtu tās 20 lietas, ko es gribētu dzīvē ieraudzīt, pamēģināt, izjust, sadzirdēt… Protams, ir lietas, kas saistītas ar ģimeni, bet tās es te neminēšu, jo tas ir pārāk personīgi… Bet šis tas ko es jūtos komfortabli pastāstīt:

  1.  Gribētu aizbraukt un kādas pāris nedēļas padzīvot Tibetā. Paskatīties kā tur tie mūki dzīvo, saprast kapēc viņi ir izvēlējušies tādu dzīvesveidu un kas ir tas kādēļ viņi atteikušies no mateirālajiem labumiem “civilizētajā” pasaulē?
  2. Paēst kopīgas pusdienas ar Stīvu Džobs. Man šķiet tas cilvēks ir viens biznesa intuīcijas apveltīts talants. Gribētos vienkārši parunāties ar viņu nepiespiestā gaisotnē par pasauli, cilvēces nākotni, viņa vērtībām un tehnoloģisko redzējumu.
  3. Uzrakstīt grāmatu. Par to ko zinu un ko vēlos uzzināt. Lai manas domas, zināšanas un idejas paliek “taustāmā” veidā nākamajām paaudzēm.
  4. Izbraukt ar F1 bolīdu. Jaunākais Ferrari F1 būtu patiesa īstermiņa svētlaime. 🙂
  5. Pie Austrālijas krastiem ienirt ūdenī un vērot koraļļu rifus un dzīvās būtnes.
  6. Uzbūvēt slepenu māju zem zemes ar visādiem tehnoloģiskiem pričindāliem (mūziku, video, gaismām utt) un ēdamistabu ezerā zem ūdens…
  7. Ar  labākajiem draugiem  un Harley Davidson močiem vasarā šķērsot Ameriku pa mazajiem lauku ceļiem un nelielajiem ciematiem.
  8. Iemācīties labi un precīzi šaut ar pistoli ( 🙂 neuztraucieties, nevienu netaisos nokillot).
  9. Iestāties un iegūt  grādu MIT  informāciju tehnoloģiju jomā. Būt spējīgam radīt jaunas sistēmas un mehānismus… kaut vai izgudrot velosipēdu no jauna… tikai savādāku… principā savādāku…
  10. Uzcelt Latvijā Universitāšu kompleksu, kur visi gribētu studēt un kur Universitāte pati sevi spētu pilnībā nofinansēt no izstrādātajiem patentiem… Vieta, kur jebkurš jaunietis sapņotu studēt un pēc studijām būtu patiešām konkurētspējīgs uzņēmējs, zinātnieks vai eksperts savā jomā ar jau pieredzi pašām jaunākajām tehnoloģijām.

Ieraksti komentāros vai savā blogā – Ko tu gribētu savā dzīvē vēl pasākt?