Laiks un tā taupīšana

Laiks ir tāda lieta, ko ikdienā mēs nepamanam… tas aizskrien, iztek, ievelkas un un visādi citādi mums nemanot un nedzirdot vairs nav. Pienāk diena un ir pēdejā stundiņa klāt. Ko esam paspējuši izdarit? Kur esam papējuši pabūt un kādas vēl miljons lietas gribētos izdarit? Šodien tēmai neraksturīgā vietā uzgāju kāda cilvēka pārdomas un ļoti vērtigus ieteikumus laika plānošanā. Es atcerejos, ka man reiz bija problēmas ar laika nepietiekamību, plānošanu, prioretizāciju. Pēdejos gados no dažādiem avotiem ir ieguts daud zun dažādu mācību kas palīdzeja daudz vieglāk paskatīties uz ikdienas darbiem un arī būt butiski produktīvākam… un pārdošanas cilvēkiem viennozimīgi ir jābut produktīviem, jo visu paspēt nevar.

1. Netērē laiku nice-to-do lietām. (ar šo punktu laikam es visvairāk grēkoju… piemēram šis blogs ir nice-to-do…. engadget.com lasīšana ir nice-to-know utt) bet pievēries viarak need-to-do. Piemēram delfi.lv lasīšanu kafijas pauzē aizvietojot ar db.lv lasīšanu viennozīmīgi lietderība uzlabojas. Uzzini noderīgas lietas par vieniem vai otriem ar klientiem saistītiem procesiem tā vietā, lai izlasītu par to, ka ugunsdzēsēji no koka gandrīz nocēla kaķi. Darba laikā laika plānošana, prioritātes un izvairīšanās no laika zagļiem viennozīmīgi palielina produktivitāti.

2. izvairies no laika zagļiem – datorspēlēm, televīzora (īpaši kaitigi it laika sērijveida slepkavas – seriāli, tvšovi, bezsatura ziņu raidījumi kā “degpunktā” vai Bingo.) Šķiet IT cilveku vidū visizplatītākā laika iznīcināšana ir seriālu kačāšana un skatīšanās masveidā. Man par laimi no tā ir izdevies izvairīties, jo man mājās ir lēns internets un nav pieejami Torrenti vispār… ziniet tik daudz brīva laika parādās vakaros! 🙂 Var kādu grāmatu izlasīt, nopļaut zālienu, paklausīties mūziku vai aizbraukt ciemos. Grito negribot ir jāatzīst, ka internets un informācija internetā ir sava veida vieglā atkarība. Pamēģini – iztiec bez datora un interneta vienu nedēļu… izrādīsies, ka patiešām neko nēesi palaidis garām.

3. Dari kaut ko kur ir rezultāts, nedari kaut ko vienkārsi aiz neko darit. Nokrāso māju, izremontē sev izstabu, uztaisi ģenerālo tīrīšanu, nomazgā auto. Pašam gandarījums par padarīto kaut arī svešiniekam var likties sīkums, vai pats par sevi saprotams. Šādu lietu darīšana ikdienā tevi pašu pieradina būt strādīgam kā arī sakārto vidi ap tevi un tavu mitekli. Ir ļoti viegli apaugt ar slinkumu… laigan dažreiz neaudz var… bet nedaudz ir ļoti slidens jēdziens. Slinkums ir kā tajā K-Rautas reklāmā – pārņem Tevi savā varā! 🙂

Neviens nav ideāls… arī es… bet cenšos laboties! 🙂    Go outside – amazing graphics! 🙂

Papildināts: Te ir labs resurs kur vairākās lapaspusēs aprakstītas dažadas pārdomas par laika efektivu izmantošanu.

Aprēķins: nav izdevīgi iet pēc piena uz tālāko veikalu!

Vienu dienu sev uzdevu jautājumu, vai ir izdevīgi iet pēc 1 piena pakas uz tālāko veikalu?

Atbilde: Nav izdevīgi!

Aprēķins: (Attālums līdz tālākajam veikalam metros – attālums līdz tuvākajam veikalam metros)/(1000 metri * (iešanas ātrums kmh)) * stundas izmaksas * 2 (jo jānāk arī atpakaļ)

Izejas dati:

  • Piena cenas starpība 10 santīmi.
  • Attālums līdz tuvākajam veikalam: 50 metri
  • Attālums līdz tālajam veikalam: 200 metri
  • Iešanas ātrums: 10 Km/h
  • Stundas izmaksas – 4 LVL (saskaņā ar noapaļotiem vidējiem LV iedzīvotāja ienākumiem stundā)… šis ir tas lielums kuru var uzskatīt par stundas cenu Latvijā, jo neejot uz tālo veikalu teorētiski Jūs varat tajā laikā nopelnīt vidēji 4 latus (vidējo algu valstī)

(200 – 50)/(1000 * 10) * 4 *2 = 0,150 Km / 10 kmh * 4 LVL *2 = iešana izmaksā 0,12 LVL jeb 20% vairāk salīdzinot ar piena cenas starpību (0,10 LVL).

Secinājums: vidējam latvietim nav izdevīgi iet uz 150 metrus attālāko veikalu pēc piena pakas, lai ietaupītu 10 santīmus.

Jāatzīst, ka ikviena cilvēka stundas izmaksas variē un arī parasti papildus tiek nopirkts vēl citi produkti, taču, manuprāt, tas gan ir jau cits uzdevums… Lai saņemtu atbildi – ielieciet formulā savas izmaksas un attālumus līdz veikalam.

Šajā aprēķinā netiek ņemti vērā tādi papildus izdevumi kā patērētās kalorijas (un izmaksas to atjaunošanai), nolietotie apavi un apģērbs, kā arī ieguvumi no pastaigas. 🙂

Cik tad dienas ir pagājušas?

LAiksMan šodien radās vajadzība precīzi pateikt cik tad dienas kopā ir pagājušas no konkrēta datuma. Excelī nedauz pamocoties manis vēlamo informāciju iegūt neizdevās. Tad nedaudz pameklējot Googlē atklāju šādu kalkulatoru (timeanddate.com) , kas šo darbiņu atvieglo un iedod ievērojamu apjomu informācijas arī par citiem aprēķiniem (sekundēs,

Piemērs – Mana bloga vecums:

From and including: Sunday, November 18, 2007
To and including: Monday, June 30, 2008

It is 226 days from the start date to the end date, end date included

Or 7 months, 13 days including the end date

Alternative time units

226 days can be converted to one of these units:

  • 19,526,400 seconds
  • 325,440 minutes
  • 5424 hours
  • 32 weeks (rounded down)

Aprēķins: Rīgas Siltums vs Elektriskais sildītājs – Kas ir lētāk?

Visi apkārt runā par inflāciju. Kā jau ikviens arī es esmu saskāries ar dažādu cenu pieaugumu. Vot saņemot ikmēneša rēķinu man kā jau matemātiķim ienāca prātā izrēķiniāt – kas ir izdevīgāk – Rīgas Siltums, kas piegādā man silto ūdeni (pie tam iekasē maksu atsevišķi par ūdeni un par ūdens uzsildīšanu) vai elektriskais sildītājs (jeb Boileris)

Izvēlējos vienu apmēram vidējas jaudas un apjoma boileri (Fagor M-150) un mani aprēķini ir sekojoši:

Rīgas Siltums (Pļavniekos, Dzīks  ” Jubilejas”) uzsilda man ūdeni par 2,95 Ls /M3 (Saskaņā ar rēķinu par Aprīli), Viens kubikmetrs = 1000 Litriem, ģimenes karstā ūdens patēriņš vidēji mēnesī = 7 M, siltā ūdens temperatūra šodien krānā: +44′, aukstā ūdens temperatūra krānā + 4’C = Starpība 40’C (aukstais ūdens jāuzsilda par 40 grādiem, lai sasniegtu to pašu temperatūru un tajā pašā vietā – krānā vannasizstabā, kā to piegādā Rīgas Siltums), No tā visa secinam = 2,95 Ls x 12 mēneši x 7M3 = 247 Ls/gadā

Tagad parēķināsim cik izmaksā Elektriskais sildītājs:

Sildītāja cena: 130 Ls, Sildītāja max jauda: 1,8 Kw, Boilera tilpums: 150 Litri, Uzsildīt ūdeni līdz +75’C nepieciešams 4,5 stundas. Tākā mums jāuzsilda ir 150 litri par +40’C, tad proporcionāli tas būs 60% no laika jeb 2,7 stundas.

Sarēķinam elektrības patēriņu: 1,8 KW x 2,7 stundas = 4,86 Kwh par 150 litriem.

Latvenergo privātpersonām: 1 KwH maksā 0,071 Ls, tātad 1M3 siltā ūdens izmaksā = 1000litri /150litri x 4,86 Kwh x 0,071 Ls =2,3 Ls/M3

Gadā tas sanāk: 2,3 Ls x 12 mēneši x 7M3 = 193,2 Ls

Secinājums #1: Elektriskais sildītājs uzsilda ūdeni par 21,4 % lētāk nekā Rīgas Siltuma tarifi Pļavniekos. Grieziet karstos krānus ciet un sildiet ar boileriem.

Secinājums #2: Vai nu kāds ļoti labi nopelna vai nu Rīgas siltums ir superneefektīvs uzņēmums… ja pie šādiem apjomiem nevar nodrošināt konkurētspējīgākas cenas siltajam ūdenim.

Secinājums #3: Kaut kas nav kārtībā ar to mūsu sabiedrisko pakalpojumu regulētāju, ka šitādi tarifi iziet cauri…

Papildus: Ņemot vērā ka jāpērk sildītājs, tad šāds sildītājs pie patēriņa 7M3 mēnesī atmaksāsies 2 gadu un 5 mēnešu laikā. Ja sameklētu efektīvāku sildītāju kā arī, ja siltā ūdens patēriņš kļūtu lielāks (ģimenes pieaugums vai vienkārši kļūsi tīrīgāks) tad vēl ātrāk.

PS

Es nelobēju nevienu no elektroiekārtu ražotājiem… drīzāk es priecātos, ja elektrisko sildītāju vietā tiktu izmantoti zemes siltumapmaiņas sūkņi, kas principā novestu pie vēl lētāka siltā ūdens kubikmetra.

Vērtīgākais, kas man ir – laiks!

timeIr tāds cilvēks – Randy Pausch. Cilveks ir īpašs, jo viņam no šodienas skaitot ir labi ja mēnesis atlicis ko dzīvot. Skumji, taču viņš bauda dzīvi un cenšas maksimāli vairāk izdarīt savās dzīves atlikušajās dienās. Viena no lietām, ko viņš paveica ir lekcija (76 min) par laika menedžmentu. Manuprāt ļoti daudz vērtīgu lietu viņš stāsta, kas patiešām palīdz organizēt ikviena cilvēka ikdienu un padarīt vairāk svarīgu lietu.

Es pats pilnībā ticu tam, ka laiks ir pati vērtīgākā cilvēka dzīves sastāvdaļa… daudz vērtīgāka par naudu un pat mīlestību… jo laiks ir lieta, kas ir ierobežota un kas pats svarīgākais – tu nezinu cik ļoti ierobežota (tu nezini, kad tavs laiks beigsies). Tieši šī pieeja lietām – ņem no laika maksimāli daudz… dari lietas, ko vēlies šodien… jo rīt var būt jau par vēlu. Iegūt zināšanas, mīlēt, veidot ģimeni, satikties ar draugiem, priecāties utt. tās ir lietas, kas mums aizpilda ikdienu un šķiet lietderīgas… bet kā lai tiek galā ar visu pārējo, kas liedz mums izbrīvēt laiku lietām, kas ir svarīgas mums? Par to arī šī lekcija.

Es personīgi piekrītu: “Nedari lietas pareizi… dari pareizās lietas!”

Superspēks biznesam

ConnectionsPasaules biznesmeņi vienmēr domā, kā lai utilizētu un savā labā izmantotu sabiedrībā aktuālas un produktīvas lietas. Viena no tām ir WEB 2.0 bērns – sociālie tīkli. Pie mums mēs izmantojam draugiem.lv, ORB.lv, one.lv un vēl citus (neapvainojas tie, kurus nepieminēju, jo es ne visus izmantoju :)) Cilvēki ar nenormālu motivāciju un entuziasmu vavada daudz laika ievietojot savus iespaidus, idejas, domas, noskaņojumu, kontaktus un visus citu šajos portālos, lai justos piederīgi un novērtēti.

Savukārt gudrie prāti ārzemēs domā par to, kā šo visu pagriezt par labu biznesa klientiem un kā šo enerģiju izmantot merkantīlāk. Ņemot vērā šo vēlmi IBM radījis programmu Lotuss Connections – Sodiālie tīkli biznesam. ņemot vērā, ka man ir pašam pieredze lietot šādu rīku biznesa vidē, tad es varu tikai priecāties, ka ir šāds rīks pieejams arī iegādāties. Par liederību katram uzņēmuma lai sprieš vadība atkarībā on savsas ticības web 2.0 idejām, bet es personīgi uzskatu, ka tas ir liels pavērsies darbinieku savstarpējās e-komunikācijās… un protams uzņēmuma iekšējās piederības sajūtas radīšanai…. pie tam noslēgtā un drošā vidē.

Ja kādam interesē, tad šo var arī izmēģināt: BleedYellow.

e-atkarība, jeb vēlme lasīt e-pastus ļoti regulāri!

pushVai tev ir bijis tā, ka visu laiku gribas nožekot jaunākos e-pastus… vai ir tā sajūta, ka gribās ātrāk atbildēt uz saņemtajām vēstulēm? Padomju laikos tas būtu tas pats, kas visu dienu dežūrēt ceļmalā gaidot pastnieku! 🙂

Pēdējos vairāk kā divus gadus man ir bijusi iespēja lietot jaunu, bet Latvijā vēl ne tik populāru risinājumu – Push e-mail.

Par to vairāk uzzināt var Wikipedijā. Principā lieta ir pavisam vienkārša – ir izgudroti gudri telefoni ar pieeju internetam, tad kādēļ lai nesataisīt tā, ka telefons no tava e-pasta servera ņem reālā laikā kā e-psatus, kalendāru,, kontaktus, uzdevumus un patiešo saliek telefonā paredzētajās vietās. tik un tā visa šī augstāk minētā informācija tev ir vajadzīga lielākotiess, lai iepazītos un strādātu tavā labā (atgādinot par tikšanos, ļaujot uzzināt jaunā klienta mobilo telefona nummuru) kā arī ziņotu neuzbāzīgā veidā par jaunajiem e-pastiem.

Varu teikt, ka lasīšanai mobilais telefons ir pilnīgi pietiekama lieta. Rakstīšanai… ne pārāk… ja nu vienīgi tev jāatbild – Jā/nē/prasi tam un tam/nezinu/ok 🙂 No savas personīgās pieredzes varu teikt, ka šāda programma padara par e-atkarīgu – tu pusdienojot uzmet aci, kas jauns ienācies e-pastos, tu pirms gulētiešanas nočeko, vai kaut kas traks nav noticies… un ziniet, vairākas reizes ir bijis tā ka 12:00 naktī no parneriem atnāk ziņa, uz kuru tu jau gultā esot vari īsi atbildēt un no rīta jau pasūtījums tev ir uz galda. 🙂 Protams, daudziem tas varbūt šķiet galīgi nevajadzīgi un pārāk traki, bet darbaholiķiem tā ir ļoti laba lieta kā tomēr piedalīties procesos pat nesēžot līdz 10iem vakarā darbā.

Latvijā šo risinājumu piedāvā LMT tiešpats un Tele2. Ir iespējams uzlikt arī stand alone versiju no Emoze. Iegādāties profesionālo versiju var no Ericsson un citiem. Pats esmu lietojs Ericsson, LMT tiešpastu un Emoze… visi strādā nevainojami un apēd patiešām ļoti maz datu apjoma (5 …10 Mb mēnesī). Ericsson risinājumā bija vēl tāda fīža, ka varēja pieslēgties caur gprs pie korporatīvās kontaktu bāzes… tas gadījumiem, ja uz telefona sinhronizējas tikai mazā bāzīte, bet vajag dabūt kādu noktaktu no pavisam lielās (glabālās), tad var to efektīvi izmantot.

Aprēķins: Karginam nav izdevīgi pieliekties, lai paceltu pieclatnieku!

Vai tu zināji, ka Valērijam Karginam ir tik lieli ienākumi pēdējo 15 gadu laikā, ka vidēji rēķinot no 1993. gada līdz šodienai ik 4money sekundes viņš ir nopelnījis vairāk kā 5 lati… Pieņemam, ka viņam šobrīd ir apmēram 250 miljoni latu. Pieņemam, ka smagi strādājis 21 dienu mēnesī un 12 stundas dienā… bez atvaļinājumiem. Pieņemam, ka pelnīt tā riktīgi sācis pirms 15 gadiem… Pieņemam, ka, lai pieliektos un paceltu naudu no zemes, vajag 4 sekundes

Tas sanāk 250000000 / (180 mēn * 21 diena * 12 stundas * 60 min * 60 sek) * 4 sekundes = 6,12 Ls

Tātad – pēdējos 15 gadus viņš ir pelnījis pietiekami, lai ignorētu piecīti, kas nomests uz zemes.

Ja mēs paskatamies uz šodienu un straujo īpašuma vērtību pieaugumu, tad sanāk, ka šodien Kargina kungam vajadzētu jau ignorēt 20Ls naudaszīmes… Pieņemam, ka 2008. gadā nopelnīs 60 miljonus latu. Pieņemam, ka smagi strādās 21 dienu mēnesī un 12 stundas dienā… bez atvaļinājumiem. Pieņemam, ka lai pieliektos un paceltu naudu no zemes vajag 4 sekundes.

Tas sanāk 60000000 / (12 mēn * 21 diena * 12 stundas * 60 min * 60 sek) * 4 sekundes = 22,05 Ls

Vot tā… Tad iedomājieties cik vērta ir viena telefonsaruna ar viņu? ā un vēl – Krasovickim ir tieši tik pat dārgs laiks! 🙂