Grāmata: “I, Robot” by Isaac Asimov

41804Likums Nr. 1: Robots nedrīkst nodarīt pāri cilvēkam, vai arī aiz bezdarbības pieļaut, ka cieš cilvēks.

Likums Nr. 2: Robotam ir jāklausa cilvēka pavēlēm tiktāl cik tas nav pretrunā ar pirmo likumu.

Likums Nr. 3: Robotam ir jāaizsargā sava pastāvēšana tiktāl cik tas nav pretrunā ar pirmajiem diviem likumiem.

Šķiet pavisam vienkārši un skaidri likumi, kas veidoti, lai Roboti būtu noderīgi cilvēkam un nekad nenodarītu pāri. Taču… ne viss ir tik vienkārši.

Autors spēj apspēlēt situācijas, kur robotam ir grūtības ievērot šos likumus vai arī tie tiek ievēroti pārāk burtiski. Zinātnieku domu gājiens, lai saprastu kā tieši darbojas robotu domāšana un loģiskā argumentācija ir ļoti interesants un īsteni oriģināls sižets.

Viena no lieliskākajām un visu laiku labākajām fantastikas grāmatām. Kaut arī sarakstīta pirms vairāk kā 60 gadiem, grāmata ir saistoša un ļoti interesanta. Grāmata sastāv no  apmēram vairākiem salīdzinoši īsiem stāstiem par robotiem un cilvēkiem.

Einstein: His Life and Universe (Walter Isaacson)

Grāmata, kura bija nedaudz ar izaicinājumu. Grāmata ir bieza (>700 lpp), tā ir angliski un tur ir visai daudz fizikas skaidrojumu. Formulu nav daudz, bet nu saprast pamatterminus vajag, citādi visai grūti izlauzties cauri prātam neaptveramai idejai, ka laiks īstenībā ir ellastīgs un ka jebkurš ķermenis ir īstenībā kārtīgi “sakompresēta” enerģija.

Var jau strīdēties vai viņa teorijas ir pareizas vai nepareizas, taču grāmata ļoti daudz apraksta ne tikai viņa zinātnisko darbību, bet arī personīgo dzīvi. Veiksmes un neveiksmes mīlas frontē, politiskos viedokļus, karjeras līkločus un sadzīvošanu ar savu ebreja izcelsmi, kas tajos laikos dzīvojot un strādājot Vācijā, bija pat bīstama dzīvībai.

Viņa, šķiet lielākais ieguldījums ir atomenerģijas pamatu atklāšanā un šīs informācijas publiskošanā. Tiesa gan baudot lēto atomenerģiju, lai darbinātu savus mūžam izsalkušās iekārtas, mēs neaizdomājamies, ka tieši šis pats spēks ir atombumbas pamata konstrukcijā.  Jā, Einšteins bija spiests noskatīties kā viņa darba augļi tiek visnotaļ efektīvi izmantoti Hirosimā un Nagasaki, kur ASV nometa 2 atombumbas. Neskatoties uz to, ka Einsteins bija pacifists (pārliecināts, ka jebkāda karadarbība uz pasaules būtu jāizskauž), tomēr likteņa ironija ar viņu izspēlēja ļaunu joku.

Grāmata ir ļoti interesants lasāmgabals par patiesu ģēniju, kurš spēja apstrīdēt autoritātes, kura dzīves aicinājums pāri visam pārējam bija fizika, formulas un teorijas. Kaislīgs cīnītājs par taisnību, donžuans attiecībās ar sievietēm un nevīžīgs pret savu izskatu.. tāds bija ģēnijs, kas radīja teorijas, kuras vēl 100 gadus vēlāk neviens īsti nespēj apgāzt.

“I am enough of an artist to draw freely upon my imagination. Imagination is more important than knowledge. Knowledge is limited. Imagination encircles the world.”

Albert Einstein.

“The significant problems we face cannot be solved by the same level of thinking that created them.”

Albert Einstein.

Ģēniju iezīmes

Pēdējā laikā esmu aizrāvies ar dažādu slavenu cilvēku biogrāfiju lasīšanu vai dokumentālo filmu skatīšanos. Man par pārsteigumu ļoti daudzu ģeniālu cilvēku dzīvesstāsti satur dažas līdzīgas iezīmes:

1. Parasti topošais ģēnijs bija mazizglītots vai neizglītots, tādēļ ļoti daudz vēroja apkārtni, procesus un pats nonāca līdz secinājumiem nevis ļāvās esošajiem uzskatiem sevi izglītot un ievirzīt. Radīt alternatīvu skatu uz lietām var cilvēks kura radošums un prāta atvērtība nav ierobežota ar esošajiem aizspriedumiem. (Mikelandželo, Leonardo Da Vinči, Stīvs Džobs)

2. Šķiet visi ģēniji jau jaunībā apšaubīja sabiedrības autoritātes un to darbus. Cilvēki, kas dziļi ciena pastāvošās kārtības, automātiski notic esošās situācijas pareizumam… tikai tādi cilvēki, kas uzdrošinās apšaubīt, ka zeme ir plakana spēj aizdomāties un noticēt tam, ka zeme ir apaļa. Šiem cilvēkiem gandrīz nekas no esošās cilvēces zināšanām nav pats par saprotams pirms paši to dabā nav novērojuši. (Stīvs Džobs, Einšteins)

3. Visiem viņiem bija problemātiskas ģimenes dzīves. Šķiršanās, ārlaulības bērni vai vispār nekad nav apprecējušies. Tāda sajūta, ka ģēnijiem vispār ir problēmas ar komunikāciju ar apkārtējiem cilvēkiem…

4. Ģēnijiem bērnībā vai jaunībā ir kāds būtisks mazvērtības komplekss – parasti par izcelsmi (Einšteins bija ebrejs, Stīvs Džobs bija adoptēts) vai izskatu (Mikelandželo bija lauzis degunu).

5. Ģēniji jaunības un radošā plaukuma laikā neprot uzklausīt kritiku par savu darbu. Ir tikai viņu viedoklis un nepareizais viedoklis.

Vai tevī ir kaut kas no šī? Varbūt arī tu esi ģēnijs?

Kindle 4th gen with Special Offers

Kas to būtu domājis, ka e-grāmata var būt vēl vieglāka, vēl mazāka un vēl lētāka par 3. paaudzes Kindle. Izrādās var! Manā saimniecībā nonācis ir Kindle with Special offers… un jā cena tikai 79$ + Amerikāņu PVN (kopā apm 88$) = nedaudz zem 50Ls. Diemžēl šo konkrēto cenu var dabūt tikai ASV pircēji, bet ja Jums tāpat kā man ir kāds paziņa, kas šad un tad brauc uz štatiem, tad iemest šo nelielo nieciņu rokas bagāžā neko daudz nenozīmē.

Kādēļ tad es nosliecos par labu šim modelim, nevis Kindle Touch vai pat Kindle Fire? Nu Kindle Touch mani nedaudz sabiedēja lietotāju atsauksmes, kas saka, ka touch vairāk traucē nekā palīdz – cilvēki nejauši nospiež nākamo lapu, touch slānis met papildus ēnu uz elektroniskās tintes displeju, ekrāns ātrāk nosmērējas, jo cilvēki to visu laiku aiztiek pāršķirot lapas. Kindle Fire man savukārt sabiedēja ar to, ka tas ir tablets  ar izrietošām sekām – īsu baterijas darbības laiku, izgaismotu ekrānu (kas ilgstošai lasīšanai ir slikti) un visnotaļ ievērojamo svaru.

Par pašu digitālo tinti nav ko piebilst – strādā perfekti un acīm tīkami attēlo nepieciešamo tekstu. Reklāmas rāda man kamēr Kindle ir izslēgts un arī neliels lodziņš Home ekrānā… grāmatas lasīšanas režīmā, reklāmu nav. Principā es teiktu, ka reklāmas netraucē. Pie tā visa – reklāmas nav izmantojamas pie mums… taču tomēr pastāv risks, ka varat nejauši saspiest pogas un nopirkt kādu zobārstniecības atlaižu kuponu vai džinsus, ja Jums ir piesaistīta kredītkarte un aktivizēts one-click-shopping iekš amazon.com.

Lai nu kā tur būtu – iekārta ir fantastiski kompakta, joprojām no izturīgas plastmasas un joprojām ļoti pilda savu misiju virs zemes – būt par labu digitālo grāmatu. Starp citu – ir parādījies visnotaļ interesants resurss ar daudz grāmatām latviešu valodā. Lasītmīļi – izmantojiet iespēju!

This slideshow requires JavaScript.

Elektronisko grāmatu aizdošana

Neskatoties uz daudzajiem elektronisko grāmatu ieguvumiem, kā galveno mīnusu daudzi lasītāji vienmēr uzskata to, ka elektronisko grāmatu nevar aizdot. Fiziskajā pasaulē tas protams ir daudz vieglāk – tu vari izlasīt iedot draugam izlasīt un tad vēl kādam… vai aiziet uz bibliotēku un aizņemties grāmatu uz kādu laiku un tad to atgriest atpakaļ. Parasti informācijas apmaiņa notiek tādā veidā, ka draugs ciemojoties pie tevis plauktā ierauga kādu grāmatu un pats piesakās aizņemties uz izlasīšanu.

Tā kā esmu Amazon Kindle lietotājs, tad arī man ir pēdējā pusgada laikā ienākušas visnotaļ daudz legālās digitālās grāmatas, kuras esmu jau izlasījis. Dažas no tām ir visnotaļ pieprasītas visā pasaulē… bet kā lai mūsdienu virtuālajā vidē tomēr darītu zināmu saviem draugiem sev pieejamās grāmatas? Šim iemeslam ir izveidots tāds interesants serviss kā lindle.me . Servisa pamatā ir legālo grāmatu aizdošanas serviss… pieņemot, ka tavi draugi ir visa virtuālā pasaule. 🙂 Var jau teikt, ka tas ir interpretācijas jautājums, bet manuprāt šāds serviss ir visnotaļ noderīgs un godīgs, ja salīdzinām ar fiziskajām grāmatām. Ja zini drauga vārdu un e-pastu tad tu vari šo grāmatu aizdot viņam pa taisno no Amazon.com… UPDATE: Diemžēl grāmatu aizdošana strādā tikai ASV kontiem. Aizņemšanās strādā arī ar Eiropas kontiem t.i. Jūs varat aizņemties, bet nevarat aizdot.

Kas ir Lendle.me?

Lendle.me savukārt savieno aizņemties gribētājus ar tiem, kas labprāt aizdod. Noteikums ir tāds, ka grāmata dodas uz 14 dienām un pēc tam automātiski atgriežas tavā Kindle. Uz aizdošanas laiku grāmata protams tiek uzņemta no tava Kindle un tu pats viņu nevari lasīt. Lendle.me strādā pēc principa – cik reizes grāmatas aizdevi, tik grāmatas vari arī aizņemties. Visnotaļ godīgi. Pelna viņi uz to, ka tu vēlēsies aizņemties grāmatu, bet nebūs neviena, kas var šo grāmatu aizdot, tad iespējams tu no viņu lapas nospiežot nopirksi šo grāmatu iekš Amazon.com un Lendle saņems savus procentus par grāmatas pārdošanu. Tev kā pircējam, protams, ir vienalga, jo grāmatas pirkšanas cena nemainās tik un tā. Vairāk tas atgādina lielu milzīgu privāto bibliotēku apvienību… un joprojām visi ir legalitātes robežās. Detaļas varat palasīt viņu FAQ.

Tātad – nākamreiz pirms iegādāties kādu Kindle digitālo grāmatu, vari apskatīties vai nevari aizņemties no lielā Virtuālā draugu pulka.

Mīlu digitālās ēras dotās iespējas! 🙂 Nākamie attīstības soļi digitālo grāmatu pasaulē – Vajadzētu latviešu grāmatas padarīt pieejamas uz e-lasītājiem. Ko teiks LV izdevniecības?

4 interesantākās šovasar izlasītās grāmatas

Šogad man ir uznācis kaut kāds grāmatu lasāmais laiks. Pēdējos gados gan nebiju novērojis šādu tieksmi un brīvo laiku pavadīju skatoties kādu filmu vai knibinoties pa internetu. Šogad dzīvē tā iegrozījās, ka pietiekami bieži nācās lidot ar lidmašīnu… un lai arī lidošana ir ļoti ātrs pārvietošanās veids tomēr ar to ir arī saistītas stundas gaidīšanas… pirms iekāpšanas, lidojos, gaidot pārsēšanos utt. Dators kaut kā nevelk lidostā, jo īsti interneta nav (vai arī maksā pietiekami lielu naudu) līdz ar to daudzi tai skaitā arī es iegriežas grāmatu bodē, lai aizpildītu laiku ar kaut ko dvēselei tīkami. Nu tā šogad manā grāmatu plauktā ir šādas grāmatas nonākušas un mans viedoklis par tām:

Hari Kunzru, “Mijiedarbība” (latviski) 5/5

Grāmata cilvēkiem, kas domā, ka otrpus upes zāle ir zaļāka. Stāsta par Indiešu datorģēniju, kas dēļ savām zināšanām un prasmēm nonāk Amerikā – lielajā iespēju valstī.. bet tad kaut kā nemanot visa dzīve saiet greizi… citi piepalīdz un pats arī ievāra muļķības ne pa jokam… un tad viss kā sniega lavīna veļas pār viņa galvu kļūdama nekontrolējamāka un lielāka. Kāds amerikāņu uzņēmējs, kas nekad šo datorģēniju nesatiek… Un kāda Indiešu filmu zvaigzne, kas atrazdamās pasaules otrā galā pašai nemanot arī tiek ievilkta diezgan ievērojamā putrā. Lielākā daļa grāmatas varoņi nesatiekas aci pret aci, bet datorģēnija izdarības ļoti būtiski ietekmē visu viņu dzīves…  Grāmatu var lasīt tikai tie, kas kaut ko sajēdz no datoriem, savādāk pārāk daudz nesaprotamā būs – datorvīrusi, botneti, VPNi utt.

Sūzena Kolinsa, “Bada spēles” (latviski) 5/5

Grāmata ir ļoti aizraujošs romāns, kas norisinās nākotnē. Tā apraksta notikumus Ziemeļamerikā, kad tur tālu vairs nevalda demokrātija. Grāmata ir par diezgan šausminošu nākotnes “biezo” izklaidi, kad 12 paverdzinātie apgabali reizi gadā sūta karts 2 bērnus (padsmitgadniekus) uz Arēnu, kur beigās var izdzīvot tikai viens no 24. Lai arī pirmā uzmetienā skan šausminoši, tomēr stāsts ir vairāk par vienas meitenes emocionālo pasauli domājot par savu dzīvību un sev tuvo cilvēku dzīvību… cilvēcības cīņa ar izdzīvošanas instinktiem. Cilvēkiem ar pārāk krāsainu iztēli vajadzētu gan padomāt vai dažādi cīņu, asins un nāves apraksti nerādīsies murgos. 🙂

Sūzena Kolinsa, Bada spēles otrā daļa “Caching Fire” (angliski) 5/5

Grāmata ir turpinājums pirmajai daļai, kur uzvarējusī meitene ir saņēmusi savu balvu – bezbēdīgu dzīvi savā apgabalā… taču Kapitolijam ne pārāk patika, kā meitene piespieda pirmo reizi 74 gados, kopš spēles norisinās, atzīt par uzvarētājiem veselus 2 jauniešu… un Kapitolijs ir izdomājis viltīgu veidu kā atgūt varu un Katnisai jau otreiz būs jāatgriežas arenā, lai atkal cīnītos par savu dzīvību… Pie tam ir arī apdraudēta viņas ģimene mājās, ja kaut kas noies greizi.

Stīgs Lārsons, “Meitene ar pūķa tetovējumu” (latviski) 4/5 ♣ (vien stabiņš mazāk, dēļ salīdzinoši smagnējā sākuma)

Stāsts norisinās Zviedrijā, kur kādam žurnālistam nepaveicas un viņš tiek apsūdzēts par apmelojošas informācijas publicēšanu un dīvaina meitene, kas ir frīks ar hakeres dotībām… pie tam ļoti eleganti atriebīga. 🙂 Stāsts ir pilns ar dažādiem izmeklēšanas līkločiem un spraigām situācijām. Grāmatas sākums (pirmās 100 lapas) gan kaut kā smagi lasījās, jo īsti nebija nekādu notikumu un bija ļoooti daudz detaļu… bet nu grāmatas vidus un beigas ir visnotaļ orģinālas. Lasot grāmatu man neviļus aprakstītais žurnālists atgādināja mūsu pašu Lato Lapsu, bet hakere nu jau slaveno NEO (Ilmāru Poikānu) … nekā personīga… bet tādas man tās asociācijas. 🙂

Šobrīd tiek lasītas vairākas grāmatas, bet par tām pēc kāda mēneša, kad būs izveidojies nobriedis viedoklis.