Ekonomiskā Krīze 2.0 tuvojas?

Nu jau kopš 1.janvāra Latvija kļuvusi par tādu kā želejkonfekti, kad nevienam nav īsti skaidrs kādus nodokļus no kura sāks prasīt. Līdz šim galvenokārt izmaiņas bija tādas, ka tās ietekmēja uzņēmumus un parastie cilvēki visnotaļ mierīgi ignorēja, taču pēdējā laikā plānotās nodokļu un tarifu izmaiņas sāk tiešā veidā ietekmēt mūsu personīgos maciņus. Kāda tad ir šī ietekme?

Paskatoties savā ģimenes budžetā es ievēroju interesantu sakarību. Paralēli nelielam ienākumu samazinājumam (1,1% apmērā), ko panāca  ar nodokļu izmaiņām attiecībā uz ienākumiem vēl ir būtiska ietekme uz izdevumu pusi. Lai saprastu reālo ietekmi apskatīsim manu privāto izdevumu struktūru. Ģimenes budžeta lielākās pozīcijas ir (TOP 5 izdevumu pozīcijas jauktā secībā) :

  1. Mājas kredīts
  2. Elektrība
  3. Automašīna (degviela, remonts, nodevas)
  4. Pārtikas iegāde
  5. Bērnudārzs meitai

1. Pozīcijā nav ko analizēt – ir uzņemtas vēsturiskas saistības un tās arī tiek pildītas. NĪ nodokļa palielināšana principā nedaudz tikai ietekmē kopējās izmaksas šajā pozīcijā. 6m EURIBO turās visnotaļ stabili ap 1.3…1.4% un kamēr tas nepārsniegs 2% tikmēr īpaši lielas ietekmes uz kredīta izmaksām nebūs.

2. Elektrība gan bija ar ievērojamu kāpumu. No 1. Janvāra paaugstinājās par 12% un no 1. Aprīļa pieaugs vēl par 20%. Es izrēķināju, ka faktiskai piesaugums salīdzinot ar iepriekšējo gadu būs 43,6%, kas ir patiešām ievērojams kāpums.

3. Automašīnas izmaksas (Mums ir mazs auto Hyundai Getz) pašas par sevi daudz nepieaugs, taču degvielas cena pateicoties nodoklim un papildus nodevām, ko valsts uzliek tirgotājiem jau tagad dod indikāciju, ka Latvijā šogad degvielas cena maksās par 15% vairāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Degviela sastāda pusi no kopējām automašīnas izmaksām līdz ar to šī pozīcija rupji rēķinot pieaugs par 7,5%.

4. Pārtikas cenas jau tagat strauji sāk pieaugt. lētākā 2% piena cenas (kuras es uzskatu par indikātoru) ir pieagušas no 32 santīmie litrā līdz 42 santīmiem litrā… un tas ir 30%. Tas pats notiek ar gaļas produktiem. Šķiet vienīgi vistu olas ir palikušas būtiski lētākas un nu jau var kastīti dabūt par 50 santīmiem… kas ir ievērojams kritums.

5. Šī pozīcija īstenībā ir šā ieraksta iemesls. Šorīt man paziņoja, ka bērnudārs no 1. aprīļa maksās par ~20% vairāk pamatojoties uz “inflāciju” (elektrības cenu kāpumu). Šī ir pozīcija, kas pieaug pateicoties pirmajām 4 pozīcijām. Ticu, ka arī citi uzņēmēji izmantos šo lielisko iespēju lai koriģētu cenas un pacenstos uzlabot savu finansiālo stāvokli.

Ar šo nelielo analīzi gribēju parādīt, ka Janvāris un Aprīlis abi izcelsies ar visnotaļ lielu cenu kāpumu (t.I inflāciju) kas principā ir tieša nodokļu paaugstināšanas ietekme… bet inflācijai diemžēl seko viena nelāga lieta, ko sauc par maksātspēju – cilvēki par algu var atļauties mazāk, kas būtiski ietekmē cilvēku optimismu, cilvēki mazāk pērk preces un vairāk domā par braukšanu uz ārzemēm, kas savukārt samazina IKP = ekonomiskā krīze.

Vai mēs paaugstinot nodokļus tā vietā lai valstiskā līmenī taupītu naudu nenonākam jaunā spirālē, kad pēc šādas finansiāli emocionālas ķēdītes izveidojam Krīze 2.0?

Tā inflācijas slimība, ko nekādi neizdodas izslimot

Diezgan ilgu laiku neko nebiju rakstījis par ekonomiku un inflāciju, taču šķiet nu ir īstais laiks atskatīties un pavērot, kas tad īsti ir noticis.

Dīvainā ārstēšanas metode

Kalvīša kā toreizējā premjera teksts “…inflācija ir slimība, kas jāizslimo…” šķiet tiks ierakstīts Latvijas 21 gadsimta vēstures grāmatā ekonomikas nodaļā kā lielākās politiķu kļūdas. To šķiet apzinās ikviens politiķis. Tad, kad šo pateica Kalvītis (apmēram pirms pusotra gada), īstenībā bija pats īstākais brīdis visnežēlīgākās cīņas uzsākšanai pret inflāciju. Manuprāt visefektīvākais veids kā to izdarīt būtu bijis iztērēt kādu vienu miljonu latu un iestāstīt tautai, ka nedrīkst aizņemties bezatbildīgi. Nu vēlēšanu kampaņām tie miljoni atradās… taču tautas glābšanai no ekonomiskā bankrota diemžēl neatradās.. nu valdības vīri taču saprot, ka tauta tic reklāmām… tad vajadzēja tādu līdzekli arī izmantot, lai paglābtu vidējo latvieti pašu no savas uzvedības.

Stulbā tauta ar ticību uz skaisto nākotni un neizmērojamu optimismu

7tiņi treknie gadi, kas izrādījās tikai pusotrs trekns un pārējie šķiet mahten netrekni. Es gan īsti nesapratu tautas masveidu optimismu par to, ka turpmākos daudzu gadus ienākumi augs ar tempu vidēji 20% gadā un īpašumi paliks dārgāki un nekad nebūs lētāki kā Ņujorkā vai Dubajā.

Būsim reāli! Mēs esam Eiropas savienības province… tāpat kā, piemēram, Saldus uz Latvijas kartes… notiek tur mini kustība, taču brīnumi tur nekad nenotiks… nu Saldū pēkšņi ne no kā dzīvokļi nekļūs dārgāki kā Rīgā vai Jūrmalā. Būsim reāli… bet dzīvojot Latvijā mēs ticējām, ka ir ekonomisks pamats Rīgas veco, gandrīz nojaucamo paneļu māju dzīvokļu cena par 1200Ls/m2 ir ekonomiski pamatota pamatojot ar līdzīgu cenu līmeni Londonas centrā vai Parīzes centrā… GET REAL! Vidējā cena dzīvoklim, ar vidēji normāliem apstākļiem (pēc Eiropas standarta) Latvijā ilgtermiņā ir jābūt vidējās algas apmērā par kvadrātmetru… attiecīgi ne vairāk par 500… 600 Ls/kvadrātmetrā . Pļavnieku un citu guļamrajonu dzīvokļu cenām šobrīd vajadzētu būt stabili ap 400 Ls par vienu kvadrātmetru. Tā ir normāla pasaules prakse… tas ir nosacītais līdzsvara punkts…

Vēlme dzīvot labāk nekā varam patiesībā atļauties

Šķiet latviešiem ir kaut kādi aizvainotā mazākā brāļa kompleksi, jo kā savādāk varēja izskaidrot tiekšanos pēc apvidus automašīnām, platekrāna televīzoriem un visiem citiem labumiem, kas tiešā veidā dzīves līmeni neuzlabo, taču paņemti no luksus plauktiņa… pie tam pērkot līzingā… Par Porsche Cayenne daudzumu Rīgas ielās brīnijās mani Zviedru kolēģi, kas vēl vairāk kļuva pārsteigti uzzinot, ka lielākoties tās automašīnas ir pirktas līzingā un kā darba automašīnas… Viņi to reāli nevarēja “sagremot”.

Izglītība, kas diemžēl neieliek stabilus pamatus

Mums ir augstākās izglītības iestādes, kas šodien nodarbojas ar naudas izsūkšanu no nabaga jauniešiem, taču pretī neko vērtīgu neiedodod. Nu diemžēl nav mums tā izglītība tāda, lai pēc universitātes beigšanas reāli tie darbinieki varētu strādāt savās profesijās… nu visi profesionāļi ir “jāpārmāca” speciālos kursos vai jāsūta pieredzes apmaiņas komandējumos, kas maksā vēl tik pat daudz… un tikai tad mēs reāli iegūstam profesionālu uzņēmuma vadītāju, programmētāju un pat moderna traktora vadītāju.

Ko tad darīt?

Nu principā svešās zemēs runā par to, ka smagos ekonomiskajos apstākļos ir nevis jāsamazina maksimāli daudz viss iespējamais, bet gan JĀINVESTĒ lietās, kas nodrošinās valstij un indivīdam unikālās priekšrocības brīdī, kad ekonomika atsāks augšupeju. Līdz ar to es ņemos apgalvot – Gudrās galvas tur augšā – tagad vajag iespringt un reāli naudu tērēt:

1. efektivitātes uzlabošanai. Nu cik man zināms, tad milzīgi daud zenerģijas tiek iztērēts vienkārši skaidrojoties starp ierēdņiem par to kurš par to ir atbildīgs kā arī aizpildot birokrātiskos papīrus… nevis darot reālu darbu.

2. procesu optimizēšanai. Es brīnos kādēļ valsts nevar noslēgt vienu normālu līgumu ar visiem valstī strādājošajiem telekomunikāciju operatoriem par to, ka visiem valsts un pašvaldību darbiniekiem visas sarunas savā starpā ir bez maksas… iedomājieties cik miljonus ietaupīsies? Un šādi nelielie mājasdarbi izdevumu samazināšanā ir ikvienā valsts nostūrī…

3. Labai izglītībai ar praktiskām iemaņām no reālās dzīves (ieskaitot ārzemju speciālistu piesaisti) lai mums pietiekamā daudzumā būtu tādi zinoši speciālisti ekonomikā kā Melngailis (kuru nezinkāpēc patrieca no Lattelecom.. laikam jau par to, ka viņam nebija vienalga) un citi. Lai beidzot Latvijā lielo uzņēmumu vadītāji reāli sāktu domāt par to kā vairāk pakalpojumus un preces eksportēt, nevis par to kā vairāk “noslaukt” vietējo tautu. Tiesa gan laikam gudrajām galvā par šo tēmu satraukties ir lieki, jo viņi visi var atļauties savas atvases par naudu uz Labajām ārzemju skolām aizsūtīt… bet tauta, lai jau kuļas kā māk.

Es ceru, ka nākamreiz, kad redzēšu pa TV Kalvīti, Zatleru vai kādu citu darboni izklaidējamies Ķīnā, Amerikā vai Austrālijā man būs iekšēja sajūta, ka viņi to patiešām ir nopelnījuši ar savu ieguldījumu Latvijas labā…. šobrīd man gan vairāk šie skati asociējas ar riebumu, ka tiek izniekots manis apmaksātais laiks nevajadzīgās lietās… Pamostieties valdības vīri! Mums ir reāli ielaista slimība!

Mana atbilde teksta uzdevumam par rūķīti un inflāciju

Visupirms gribēju pateikt lielu paldies tiem komentētājiem un rēķinātājiem, kas patiešām kvalitatīvi un plaši apstāstīja savu viedokli. Pats teksta uzdevums tapa kā forma, lai cilvēki vairāk saprastu un izprastu inflācijas, ienesīguma, aizdevumu procentu likmju sakarība (vai nesakarības). 🙂 Uzdevums par Rūķīti un Mežikiem man šķita patiešām saistoša forma kā izklāstīt manu viedokli.

Liekā informācija teksta uzdevumā.

Devalvācijas risks – es to ieliku apzināti, lai tie, kas pieiet tīri no matemātiskā viedokļa domātu ko ar to iesākt un kur lielietot. Matemātiķiem tā parasti ir – ja uzdevumā ir kāds lielums, tad tam noteikti kaut kur vajadzētu parādīties. 🙂 šoreiz tas tā nebija. Risks dzīvē pastā visās jomās… risks, ka Rūķītis ies bojā un ģimeni atstās ar parādiem un bez uzkrājumiem arī pastāv… 🙂

Ekonomiskie secinājumi.

Ģimenes labklājības līmenis strauji kritīsies. Ņemot vērā salīdzinoši augsto inflāciju, kas tuvākajos gados “apēdīs” rūķīša spēju pabarot ģimeni un spēju atlikt plauktā naudiņu.

Ja mēs paskatamies Rūķīša algu pēc 10 gaidem un vidējās cenas pēc 10 gadiem, tad sanāk, ka Rūķīša ienākumi pret cenām būs samazinājušies par 15%. Aprēķins – Dzīves līmenis: 155/182 = 85% no šodienas. Tādējādi:

Balstoties uz maniem aprēķiniem Rūķītim vajadzētu patiešām sākt uztraukties par savu finansu situāciju, jo pēc maniem aprēķiniem Rūķītis pēc 10 gadiem būs parādos līdz ausīm (vismaz viena gada ienākumu apmērā) un turpinās aizņemties ik mēnesi.

Pilnīgi noteikti es piekrītu Sniegbaltītei, ka ģimenei ir jāatsakās no jelkādiem liekiem uzdevumiem.

Analīze un situācija katru gadu:

  • Apzīmējam ar X Rūķīša šā brīža alga Mežikos/mēnesī.
  • Izdevumi ģimenes pabarošanai = 0,9 X (jo zināms , ka ar 90 % viņš spēj ģimeni pabarot)

1. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 12X Mežiki
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 0,9 X * 12 = 10,8
  3. Uzkrājumi gada beigās = 2,28 X
  • Rūķītis bija uz gadu noguldījis savus iekrātos x latus depozītā un šobrīd viņam ir par 8% lielāki, jeb 1,08X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumam ir pievienojis vēl 10% jeb 12X*0,1 = 1,2X

2. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 12,6X Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 0,9 X * 1,18 (inflācija) x 12 mēneši = 12,74X
  3. Uzkrājumi gada beigās = 2,46X – 0,14X = 2,32 X
  • Rūķītis bija uz gadu noguldījis savus iekrātos 2,28X latus depozītā un šobrīd viņam ir par 8% lielāki, jeb 2,46X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko (vēl jo vairāk, viņam nācās no drauga aizņemtiet 0,14X (skat. gada kopējie ienākumi un izdevumi), ko gada beigās no saņemtās depozīta naudas arī atdeva.

3. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 13,89X Mežiki (pieauguši par vēl 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 0,9 X * 1,13 (inflācija) x 12 mēneši = 15,55X
  3. * Uzkrājumi gada beigās = 1,45X – 1,66X = -0,21 X (Draugs atsakās aizdot, jo neredz, ka Rūķītis varēs atdot, tādēļ Rūķītis dodas uz banku un paņem aizņēmumu par trūkstošo summu Evrikos lai norēķinātos ar draugu)
  • Rūķītis bija uz gadu noguldījis savus iekrātos 1,34X latus depozītā un šobrīd viņam ir par 8% lielāki, jeb 1,45X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko (vēl jo vairāk, viņam nācās no drauga aizņemtiet 1,66X (skat. gada kopējie ienākumi un izdevumi), ko gada beigās no saņemtās depozīta naudas arī atdeva.

* Papildināts: Izskatās, ka manos aprēķinos ir ieviesusies neliela kļūda un 3. gada beigās uzkrājumiem vajadzētu būt apmēram 2x (nevis negatīvam). šobrīd man nav laika pārrēķināt, bet domāju ka uz rītdienu izlabošu tālākos aprēķinus.

4. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 14,59x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai:  16,17X
  3. Uzkrājumi gada beigās = -0,22X – 1,58X = -1,8X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 0,21x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 0,22 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,58x

5. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 15,32x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai:  16,82X
  3. Uzkrājumi gada beigās = -1,25X – 1,5X = -2,75X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 1,18x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 1,25 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,5x

6. gads (bērniem jāiet skolā)

  1. Kopējie gada ienākumi 16,09x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 17,49X
  3. Uzkrājumi gada beigās = -2,92X – 1,4X – 6X = -10,32X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 2,75x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 2,92 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,4x
  • Jāaizņemas nauda lai bērni varētu studēt. Kā jau plānots, tad ir nepieciešami 6X.

7. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 16,9x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 18,19X
  3. Uzkrājumi gada beigās = – 10,94X – 1,29X = -12,23X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 10,32x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 10,94 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,29x

8. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 17,75x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai:  18,92X
  3. Uzkrājumi gada beigās = – 12,96X – 1,17X = -14,13X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 12,23x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 12,96 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,17x

9. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 18,63x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 19,67X
  3. Uzkrājumi gada beigās = – 14,97X – 1,04X = -16,01X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 14,13x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 14,97 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,04x

10. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 19,56x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 20,46X
  3. Uzkrājumi gada beigās = – 16,97X – 0,9X = -17,87X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 16,01x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 16,97 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 0,9x

Secinājumi:

1. Rūķītis principā 10..15 gadu laikā bankrotēs… arī, ja šobrīd sāks pamazām uzkrāt…

2. Lai izvairītos no bankkrota, Rūķitim ir nepieciešams palielināt ģimenes ienākumus straujāk nekā 5% gadā… līdz ar to ir jāstrādā vairāk, efektīvāk vai aŗi jāiesaista sieva ogu lasīšanā.

3. Lai izvairītos no bankrota Rūķītim pat nepietiek ar uzkrājumiem… viņam pie tā visa vēl ir nepieciešams būtiski samazināt izdevumus. Acīmredzot kritiski jāpaskatās uz to kur nauda tiek tērēta.

4. pilnīgi noteikti Rūķītis nevar atļauties pirtiņu šobrīd.

5. Iespējams, ka Rūķītis nevarēs atļauties laist bērnus maksas skolā… vai arī būs jāmeklē citi veidi kā apmaksāt mācības.

Ko es ar to visu gribēju pateikt?

Paskatieties avīzēs un žurnālos. Paskatieties spogulī. Paskatieties uz vecākiem un draugiem. Vai nemani kādu Rūķīti? Vai joprojām tu domā, ka Rūķītim nav izdevīgi krāt, bet noteikti nauda ir jāiztērē kamēr inflācija nav apēdusi?

Ar šo uzdevumu es gribēju pierādīt, ka uzkrājumu ienesīgums un inflācijas cipars nav savā starpā saistīti. Liela inflācija nav arguments tērēt naudu/uzkrājumus utt rezerves…

(c) Vigants

Teksta uzdevums (rūķītis pret inflāciju)

Reiz mežā dzīvoja Rūķītis. Viņš katru dienu gāja un smagi strādāja lasot ogas un nesot tās pārdot uz tuvējo vīna darītavu. Par ogām viņam maksāja Mežikos – tā bija Meža oficiālā naudas vienība. Rūķītim ir ģimene (Sieva Sniegbaltīte un 3 bērni SnieRūķBaltīši). Principā Rūķīša ienākumi no ogu pārdošanas ir daudz maz pietiekami, lai pabarotu ģimeni, kā arī vēl  10% atliktu plauktā. Kad Rūķītis ievēroja, ka plauktiņā ir nolicis jau  viena mēneša ienākumus, tad nodomāja, ka vajadzētu ar to naudu kaut ko pasākt (nu spiež kabatu, tā teikt!).

Tāka Rūķītis bija reiz pieredzējis lielu inflāciju, tad viņam likās laba, doma, ka to naudu viņš varētu iztērēt (jo rīt viss būs dārgāks, un tad par to naudu varēs mazāk nopirkt). Ir arī tā, ka varētu pieķerties pie sen ieplānotās pirtiņas būvniecības (tur gan vēl būs jāaizņemas gada ienākumu apmērā). Nau jau tā, ka baigi vajag, bet nu gribas gan to pirtiņu.

Viņa sieva, Sniegbaltīte, tomēr tic, ka naudu vajadzētu nolikt depozītā un ļaut, lai vairojas kā arī, lai kalpo par labu atbalstu nebaltā dienā. (ja nu Rūķītim lasot ogas iekož kāds traks trusis un jāslimo ilgāku laiku?). Un ja nu tomēr nebaltā diena nepienāks, tad būs sakrājušie līdzeķļi par ko sūtīt bērnus uz lielo Meža Universitāti. Studēt bērniem jāiet pēc tieši 5 gadiem. Tad varēs iztikt arī bez studiju kredīta, ko bijām plānojuši ņemt uz vēl 4 gadiem.

Šādo spriežot par naudas pielietošanas metodēm un mērķiem Rūķītis diezgan spēcīgi sastrīdējās ar savu sievu. Palīdzi izšķirt šo ģimenes strīdu ar ļoģiskiem un pamatotiem argumentiem par labu vienam vai otram.

Vietējā Meža Banka piedāvā sekojošus pakalpojumus:

  • Mežiku depozīti tiek pieņemti par 8% gadā (tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs).
  • Mežiku aizdevumi tiek izsniegti par 9% gadā (tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs)
  • Kaimiņvalsts naudasvienības Evriku (kas ir ar nemainīgu fiksētu apmaiņas kursu 1Mežiks : 2 Evriki) aizdevumi par 6% gadā. ((tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs).  Pastāv baumas, ka notiks Mežika devalvācija. Eksperti (Pūce ar LāciVinniju) saka, ka pastāv apmēram 5% ..10% varbūtība, ka tuvāko 3 gadu laikā maiņas kurss izmainīsies 1Mežiks :1 Evriks… jeb notiks Mežika devalvācija.

Meža gada inflācija šobrīd ir 18%. Ienākumi par ogām Rūķītim plānojas ka augs apmēram 5% katru gadu (tuvākos 10 gadus). Tāpat pastāv viedoklis, ka inflācija nākamajā gadā būs 13%, bet 3šajā gadā būs 8 % un pēc tam 7 gadus pēc kārtas būs 4% gadā.

Komentāros, lūdzu, ieraksti:

Kura pusē tu esi? Kādēļ tev šķiet ka viņam ir taisnība? Vai vari ieguvumus/zaudējumus/riskus pamatot ar aprēķiniem?

Manas atbildes uz šo uzdevumu un skaidrojumus gaidiet šeit pat blogā jau rīt vai parīt.

(C) Vigants

PS Visi skaitļi, tēli, valstis, notikumi un naudas vienības ir izdomātas. 🙂

Aprēķins: Rīgas Siltums vs Elektriskais sildītājs – Kas ir lētāk?

Visi apkārt runā par inflāciju. Kā jau ikviens arī es esmu saskāries ar dažādu cenu pieaugumu. Vot saņemot ikmēneša rēķinu man kā jau matemātiķim ienāca prātā izrēķiniāt – kas ir izdevīgāk – Rīgas Siltums, kas piegādā man silto ūdeni (pie tam iekasē maksu atsevišķi par ūdeni un par ūdens uzsildīšanu) vai elektriskais sildītājs (jeb Boileris)

Izvēlējos vienu apmēram vidējas jaudas un apjoma boileri (Fagor M-150) un mani aprēķini ir sekojoši:

Rīgas Siltums (Pļavniekos, Dzīks  ” Jubilejas”) uzsilda man ūdeni par 2,95 Ls /M3 (Saskaņā ar rēķinu par Aprīli), Viens kubikmetrs = 1000 Litriem, ģimenes karstā ūdens patēriņš vidēji mēnesī = 7 M, siltā ūdens temperatūra šodien krānā: +44′, aukstā ūdens temperatūra krānā + 4’C = Starpība 40’C (aukstais ūdens jāuzsilda par 40 grādiem, lai sasniegtu to pašu temperatūru un tajā pašā vietā – krānā vannasizstabā, kā to piegādā Rīgas Siltums), No tā visa secinam = 2,95 Ls x 12 mēneši x 7M3 = 247 Ls/gadā

Tagad parēķināsim cik izmaksā Elektriskais sildītājs:

Sildītāja cena: 130 Ls, Sildītāja max jauda: 1,8 Kw, Boilera tilpums: 150 Litri, Uzsildīt ūdeni līdz +75’C nepieciešams 4,5 stundas. Tākā mums jāuzsilda ir 150 litri par +40’C, tad proporcionāli tas būs 60% no laika jeb 2,7 stundas.

Sarēķinam elektrības patēriņu: 1,8 KW x 2,7 stundas = 4,86 Kwh par 150 litriem.

Latvenergo privātpersonām: 1 KwH maksā 0,071 Ls, tātad 1M3 siltā ūdens izmaksā = 1000litri /150litri x 4,86 Kwh x 0,071 Ls =2,3 Ls/M3

Gadā tas sanāk: 2,3 Ls x 12 mēneši x 7M3 = 193,2 Ls

Secinājums #1: Elektriskais sildītājs uzsilda ūdeni par 21,4 % lētāk nekā Rīgas Siltuma tarifi Pļavniekos. Grieziet karstos krānus ciet un sildiet ar boileriem.

Secinājums #2: Vai nu kāds ļoti labi nopelna vai nu Rīgas siltums ir superneefektīvs uzņēmums… ja pie šādiem apjomiem nevar nodrošināt konkurētspējīgākas cenas siltajam ūdenim.

Secinājums #3: Kaut kas nav kārtībā ar to mūsu sabiedrisko pakalpojumu regulētāju, ka šitādi tarifi iziet cauri…

Papildus: Ņemot vērā ka jāpērk sildītājs, tad šāds sildītājs pie patēriņa 7M3 mēnesī atmaksāsies 2 gadu un 5 mēnešu laikā. Ja sameklētu efektīvāku sildītāju kā arī, ja siltā ūdens patēriņš kļūtu lielāks (ģimenes pieaugums vai vienkārši kļūsi tīrīgāks) tad vēl ātrāk.

PS

Es nelobēju nevienu no elektroiekārtu ražotājiem… drīzāk es priecātos, ja elektrisko sildītāju vietā tiktu izmantoti zemes siltumapmaiņas sūkņi, kas principā novestu pie vēl lētāka siltā ūdens kubikmetra.

Hansabanka saka – sūd! ir vēl tikai priekšā!

naudaDienas Bizness raksta šodien par Hansabankas pētījumu, kur secināts ir:

Kaut arī tuvāko mēnešu laikā inflācija vēl turpinās pieaugt, šo procesu veicinošie iekšējie un ārējie faktori strauji zaudē spēku. Pakāpeniski izzūdot līdzšinējā enerģijas un pārtikas izmaksu kāpuma ietekmei, gada otrajā pusē un jo īpaši 2009.gadā inflācija ievērojami samazināsies, jo tajā brīdī arī iekšējā pieprasījuma spiediens būs samērā vājš. Nav šaubu, ka šo procesu veicinās patērētāju pragmatiskāka attieksme un konkurences saasināšanās.

Viens nu ir skaidrs – inflācija vēl kādu laiku būs augsta un 2008. gads ir tas savilktās jostas gads, kur tiek aicināts tieši mums – patērētājiem, diktēt noteikumus ar saviem maciņiem – taupīt, nepirkt, atteikties!Es personīgi piebiedrojos, jo jau pietiekami sen uzskatu, ka latvieši nedaudz pārspīlēti tērē tur kur nevajag. Vai tu atteiksies no kaut kā?

2008 gadā 13% inflācija?

Šodien tika izplatīts viens spēcīgs dokuments Latvijas Konverģences programma 2007-2010 kur aprakstīta Latvijas ekonomikas iespējamā attīstība tuvākajos 3 gados. Es cītīgi izlasīju minēto papīru (Paraksta pats Ekonomikas ministrs Spurdziņš). Labi uzrakstīts:

Citāts:

Valdības ekonomiskās stratēģijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu, pārskatāmā periodā panākot konverģenci ar ES vidējo līmeni.

Mani personīgi satrauc 32. lpp 10. un 11. tabulā dotie inflācijas cipari.

Lasīt tālāk »