Kas notiek uzņēmēja galvā?

Entrepreneurial+CoachingIr sestdienas rīts.

Pamostos un beidzot ir laiks telefonā paskatīties, kas noticis vakar. Pats birojā nebiju, jo bija jāpiedalās klienta sasauktā projektā, kur darbinieki salaiduši dēlī un veselu dienu bija jānomierina klients un pašam jānodarbojas ar tām lietām kurā ir noalgoti 3 speciālisti birojā. Diena ievilkās līdz deviņiem vakarā un pārnākot mājās vien izdzēru vienu kokteili un aizgāju gulēt, jo spēka nebija nedz bērniem nedz sievai.

Nu lūk – telefonā redzu pāris epastus, ko piektdienas vakarā darbinieki ir sūtījuši – sak vajag jaunas mēbeles birojā, jo vecās vairs nav labas un nav radošas pietiekami. Kad būs?

Vēl e-pasts no cita klienta, ka izskatās, ka jālauž līgums un naudu nemaksās, jo tas dizains, ko iesniedza projektu vadītājs īsti nepatīk. Ir skaidrs, ka naudas nebūs nākošnedēļ.

Bāc, bet ir taču jau 7 datums un pirmdien algas jāizmaksā. Pēc nedēļas 15 datumā nodokļiem samaksas termiņš.

Ieskatās bankas kontā – tur 20 tūkstoši. Jā, jaunībā šī summa likās liela. Tagad ir skaidrs ar šo nepietiks, lai samaksātu visiem algas, nodokļus un vēl mēbeles nopirktu… pareizāk sakot ar šo nepietiks arī nodokļus samaksāt un vēl tas jaunais projekts ir problemātisks, līdz ar to nekādas naudas neienāks. Neizdosies man klientu pārliecināt par to samaksāt ņemot vērā viņa noskaņojumu. Arī piektdienas projekts, kuram bija jābūt pabeigtam jau pirms 2 nedēļām ievilksies uz vēl 2 nedēļām un nauda būs tikai labi ja ap 20 datumiem.

Ko darīt? Varētu jau tiem dažiem “speciālistiem” pateikt līdzīgi kā klients man – nepatīk man jūsu rezultāts, tādēļ algas nebūs. Gribētos redzēt viņu sejas. Nē, negribētos gan, jo tūlīt pat aizskries uz visām iestādēm, ka redz kur ļaunais es, kas apbižo parasto darba tautu. Ilgāk tā vairs nevar. Ja nesalabošu biznesa ieņēmumus un izdevumus, tad jāver tā bodīte ciet.

Vajag mazināt izdevumus. Vai palielināt ieņēmumus. Citu variantu nav.

Varētu pārdot X5, kuru mazlietotu iegādājos pirms 3 gadiem. Nav jau tā, ka vajadzēja, bet nu partneri sāka griezt degunus un prasīt vai ar biznesu viss ir kārtībā? Negribēja maksāt avansu par projektu un tamlīdzīgi. Vienvārdsakot – bija aizdomu pilni un tas traucēja iegūt jaunus projektus un uzticību. Nācās nopirkt. Izmaksā mēnesī apmēram 500 EUR. Jā, bet pārdodot auto patiešām izskatīsies, ka bizness iet pa pieskari… un tas ietaupījums fundamentāli nerisinās problēmu.

Vēl ir variants ietaupīt atlaižot pārīti no 15 strādājošajiem. Saņem uz rokas 1000 EUR katrs, tātad 2000 EUR + 1500 EUR nodokļi + telefons un citi izdevumi. Nu kopā kādi 4000 EUR mēnesī toč būs ekonomija. Gadā tie ir 48 000 EUR. Njā. Būtisks ietaupījums. Par tādu naudu jau var beidzot uzņēmumā ieguldīto naudu atgūt. Ja būtu jāsāk, tad droši vien ar tiem, kas čīkst, ka mēbeles nav iedvesmojošas… ietaupīšu arī uz jaunu mēbeļu iegādi. Vēl kādi 5 tūkstoši ekonomijas.

Ok. Ar izdevumu mazināšanu nu viss ir skaidrs. Noīsināšanu tos 2, kas visu dienu tāpat sēž internetā un, ja kādreiz vajadzēs papildus darba rokas, tad uz laiku paņemšu frīlancerus, lai aizpildītu robus lielākā projektā.

Velns, tikai atlaižot šos divus man būs jāizmaksā vēl neizmantotais atvaļinājums par 2 gadiem, jo tie abi pamanījās neiet atvaļinājumā, lai gan slaistījās pa biroju vasarā un tāpat gandrīz neko nedarīja, bet algu saņēma. Tas man būs kādi 5000 EUR + 4000 EUR  nodokļi. Lai atlaistu būs 9000 EUR 3 dienās jāizmaksā + vēl par šo nedēļu… nu koroče vajag 10 000 EUR bankā, lai šos 2 atlaistu samaksātu iepriekšējā mēneša algu, šī mēneša algu, jo man jau mēnesi iepriekš jābrīdina un to mēnesi viņi urbinās degunu un staigās pa darba intervijām un rakstīs dusmīgus komentārus internetā par to kāds es ļaunais, ka braucu ar džipu, bet šiem nemaksāju lielas algas un vēl pamanos atlaist.

Klientiem par pakalpojumiem esam noteikuši cenu 50 EUR stundā. Darbinieki par to baigi streso, jo sak tu saņem par manu darbu 50 EUR stundā, bet man sanāk…. 1000 / 160 = tikai 6.25 EUR.  Viņi jau neredz to, ka man vēl 4 EUR par viņiem nodoklis jāmaksā, vēl tik pat daudz jāmaksā arī pārdevējiem un grāmatvežiem un par biroja īri. Vēl viņi nesaprot, ka reāli pārdot var tikai labi ja 80 stundas mēnesī bet pārējās 80 stundas nodarbojas ar visādām mācībām, slimošanu, sapulcēm un citu figņu, par ko klients nemaksā. Un tad vēl ir klienti, kas nemaksā par sliktu darbu. Nevar jau klientam pārmest. Es pats arī nemaksātu piegādātājiem, ja būtu slikts serviss.

Tā no 50 EUR man pašam algai paliek vien 1 EUR un labi, ka man ir 15 cilvēki, tad pa kripatiņai varu arī sev normālu algu salasīt.

Varētu jau maksāt lielākas algas, bet cenu klientam 50 EUR pacelt nevaru, jo ir frīlanceri ar mikrouzņēmumiem, kas kapā par 20 EUR / stundā. Šiem nodoklis neliels, paši strādā no kafejnīcām vai mājās no guļamistabas. Darbu jau dara, labi, bet nu cenu tirgū spiež lejā. Paši nopelna arī normāli.

Njā. Laikam jāceļas un jāaizbrauc uz veikalu nopirkt birojam jaunas spuldzes, lai gaišāk. Varbūt palīdzēs ar “iedvesmu”.

Pag, nevaru neko šodien pirkt, jo ir sestdiena un, ja VID ieraudzīs čeku grāmatvedībā ar sestdienas datumu, bet oficiāli man šodien ir brīvdiena, tad uzliks sodu, jo pats sevi nelegāli nodarbinu. Labi, ka par domāšanu čeku neizsniedz, tad par šo rindiņu rakstīšanu sestdienā VID arī sodu uzliktu – kā nekā nodarbojos ar sava biznesa attīstīšanu brīvdienās = nelegālā nodarbinātība.

Nākamnedēļ mašīnai beidzas skate. Baigi aizņemta nedeļa. Varētu palūgt sievai, lai aizdzen uz skati. Bāc. Atkal nevar, jo papīros parādīsies sievas vārds, bet sieva man nav darbinieks uzņēmumā, bet izgāja skati = nelegāla nodarbinātība. Atkal sods no VID. Būs pašam jābrauc.

Jā. Vēl vajag kaut kur dabūt naudu, lai var izvilkt nākamos mēnešus. Būs jāiet uz banku nākamnedēļ. Tāpat vien jau naudu nedos, būs jāieķīlā kaut kas. Viss jau tā ir ieķīlāts, jo toreiz, lai uzsāktu biznesu, vajadzēja. Nu būs jārunā ar sievastēvu, lai izpalīdz. Lāga cilvēks un noteikti palīdzēs ar līdzekļiem un tad atdošu līdz gada beigām.

Pirmdienas rīts.

Viss ir sarunāts ar sievastēvu pa nedēļas nogali. Bijām bankā jau no paša rīta, sakārtojām papīrus, banka iedeva aizdevumu 30 000 EUR un bizness ir atkal drošībā uz kādu laiku. Šodien vēl dienas kārtībā paziņot 2 aktīvistiem par to ka mūsu sadarbība beigusies, sazvanīties ar lielajiem klientiem un sakārtot, lai projekti noslēdzas un saņemam naudu laikus.

Līdz ko ienāku pa durvīm birojā pienāk pie manis viens jaunais censonis, kas strādā pie mums apmēram pusgadu. Saka gribu aprunāties. Vēl piebilst – ko es šorīt tā kavējos. Ieejam konferenču telpā un tā vārds pa vārdam – 1000 EUR neesot gana, jo redz tur tajā citā uzņēmumā maksājot 2000 EUR par to pašu darbu un gribot šeit arī, citādi ies prom kā likts. Vēl vajagot darba mašīnu nopirkt jaunu, jo paša Golfs esot noplīsis un negrib braukt uz darbu ar sabiedrisko. Un vajag tādu vidējās klases. Gribot sarunāt ar mani Pasātu vai tamlīdzīgi.

Un zini ko es viņam?

Jā es arī ar tevi gribēju aprunāties. Par to e-pastu piektdien, par tām biroja mēbelēm. Zini es te tā padomāju, laikam tomēr man nāksies ļaut tev piepildīt savus sapņus tajā citā uzņēmumā, kas tev sola 2000 EUR un mašīnu. Nu nevari tu ar savu darbu ienest tik daudz naudas, lai es tev visu varētu iedot, ko tu vēlies, samaksātu nodokļus, nopirktu mēbeles, lai visiem viss ir labi…

Atruna: Nav iemesla satraukumam. Viss šajā rakstā ir izdomāts. Jebkura līdzība ar vietām, situācijām vai cilvēkiem ir tikai tavas iedomas. Šo un līdzīgus stāstus rakstu un publicēju meklējot idejas savai nākamajai grāmatai. 🙂