Sociālie tīkli padara cilvēkus nelaimīgākus

Šodien uzdūros ļoti interesantam populārzinātniskam rakstam par to kādēļ sociālie tīkli (piemēram, Draugiem.lv, Facebook, Twitter un citi) īstenībā liek cilvēkiem justies nelaimīgākiem. Atļaušos pārstāstīt nedaudz iekļaujot Latvijas reālos apstākļus.

(visi tēli ir izdomāti un balstīti uz manu personīgo pieņēmumu bez jebkāda zinātniska seguma vai pētījuma. Ja saskatīsies kādas līdzības ar sevi, tad pilnīgi noteikti tas tā nebija domāts… bet varbūt arī bija 🙂 )

Mūsu paaudze (20…40 g.v.) apzinātā un prātīgā vecumā ir dzīvojusi galvenokārt pēc 1990 gada, kad Latvija atguva neatkarību. Notikums liels un ļoti svarīgs, bet līdz ar neatkarību nāca arī cilvēku vērtību un ekonomiskās sistēmas restarts.

Mēs sākām no mazumiņa. Nekaunīgākie grāba visu ko varēja, bet pieklājīgākie tikai skumji noskatījās, jo vēl jau īsti nesaprata lietu ekonomisko/materiālo vērtību. Mēs augām redzot ka nauda nāk smagi, ka tās nav un ka visu jānopelna pašam. Mūsu bērni, protams, tā vairs nedomās. Mūsu bērni jau daudz ko saņems kā pašu par sevi saprotamu un visbiežāk tomēr mēs centīsimies iemācīt modernās pasaules izdzīvošanas likumus – mācies, strādā un tev viss būs!

Tajā pašā laikā daudzi no mūsu paaudzes ir saņēmušies kredītus, nopirkuši dzīvokļus vai mājas, brauc ar jauniem vai ne pārāk veciem auto un kaut kā tomēr nejūtas pilnīgi laimīgi. Kaut kā pietrūkst… vēl vairāk – šķiet, ka tiem citiem ir, bet tikai man kaut kā tā visa nav. Nav piepildījuma, nav lepnas mājas vai vai jauna auto… pie tam ir kredīts par dzīvokli kā nasta kaklā.

Mēs lietojam sociālos tīklus un mums ir lieliska iespēja vērot kā dzīvo mūsu bērnības draugi, klasesbiedri, kursabiedri un bijušie darba kolēģi, kurus vājuma brīdī esam pievienojuši privātajiem sociālajiem tīkliem. Mēs vērojam skaistās klasesbiedrenes braucot lepnā jahtā pa Vidusjūru, nedaudz piemirstus bērnības draugus bezrūpīgi gozējamies Lasvegasas viesnīcas numuriņos ar kaudzi naudas un bijušos kolēģus, kas ierakstījuši amatu, kas mūsuprāt nozīmē lielu algu, skaitu darba auto, divas blondas sekretāres un interesantu darba saturu katru dienu.

Sociālo tīklu problēma šajā visā stāstā ir tā, ka cilvēki vēlas dalīties ar patīkamo un īpašo savās dzīvēs. Sak’ ir takš’ teiciens – dalīts prieks ir dubults prieks. Īsti tā nav. Ieraugot bezrūpīgās bildes cilvēkiem rodas nedaudz skaudības sajūta. Varbūt pat tas arī bija tāds kā neapzināts iekšējs motivātors – likt citiem apskaust, un cilvēks nabags arī uzķērās. Un tagad cilvēks jūtas nožēlojams savā eksistencē.

taunted

Iedomājieties indivīda sajūtu – viņš labāk mācījās, viņš pildīja mājas darbus, pabeidza skolu ar izcilību, pabeidza augstskolu, pabeidza maģistrus un strādā kādā iestādē par vairāk vai mazāk “pusvadītāju” (vidēja līmeņa menedžeri). Saņem savu algu, nomaksā rēķinus un ar savu 8…10 gadus veco mazās klases auto dodas mājās… atver internetu, bet tur klasesbiedrs, kas vispār nemācījās, knapi pabeidza pamatskolu un nekad nav dzirdēts, ka būtu studējis vidusskolā vai augstskolā pozē pie lepna un ļoti dārga auto  stūres ļaujot noprast (jo nav nekādu paskaidrojumu), ka tas ir viņa.

Kā lai cilvēks jūtas? Nedzīvo taču sliktu dzīvi, bet tajā pašā laikā tas cits, šķietami, dzīvo ievērojami labāk, pie tam viņš nemaz nedarīja “pareizās” lietas…

Zinu, ka arī pats esmu grēkojis. Gribas padalīties ar ceļojumu vai kādu iepirktu jaunu mantiņu. Varbūt kaut kur zemapziņā griba likties veiksmīgākam kā patiesībā esmu?

Vienmēr jau gribas parādīt sevi no labās puses, bet laikam arī jāiemācās kritiskāk domāt un uztvert sociālajos tīklos rakstīto. Varbūt tas auto ir nomas auto un šefs iedeva aizdzīt uz mazgātavu? Varbūt tā jahta ir  biznesa partnera jahta un tas cilvēks tur atrodas, jo viņam mēģina kaut ko ietirgot vai vispār iesaistīt kādā bezcerīgā biznesa projektā? Varbūt… bet ja tā ir īstenība?!

Cik es esmu novērojis, tad cilvēki, kuriem pieder jahtas, tās īpaši nefočē un draugos bildes neliek. Arī lepnās savrupmājas veiksmīgie uzņēmēji neizliek publiskai apskatei un kur nu vēl savu ģimeni. Tikai hipotēze – Ja kāds neko personīgu nepublicē sociālajos tīklos, tad iespējams viņam iet visai draņķīgi, bet ļoti iespējams viņam iet ļoti labi un viņš patiešām nevēlas, lai citi viņu apskaustu.

Piesaku sociālo tīklu gavēni!

Daudzi no Jums tāpat kā es lieto dažādus sociālos tīklus: twitter.com, foursquare.com, draugiem.lv, Facebook.com, LinkedIn.com utt. Šodien es nolēmu pieteikt savdabīgu virtuālo gavēni – Es nelietošu (nerakstīšu un neapmeklēšu) nevienu no šiem minētajiem tīkliem līdz pat aprīļa beigām! Lai arī cik ļoti mēs uzskatām šos tīklus par neatņemamām dzīves sastāvdaļām, es vēlos pats sev pierādīt, ka es no tā neko nezaudēšu, jo īstenībā neko arī neiegūstu… un labākais kā par to pārliecināties ir piedzīvot, ko es zaudēju tos nelietojot.

Lai būtu pavisam precīzs, tad šis “gavēnis” neattiecas uz automātiskajiem saistīto sistēmu paziņojumiem – piemēram, lasot Kindle es iezīmēju kādu citātu un tas automātiski nopublicējas Twitterī… vai noskrienot gabalu ar Endomondo, arī tas var tikt ietweetots… vai uzrakstot rakstu Blogā tas tiek nopublicēts arī Twitterī (nu jūs sapratāt, ja :)) Tāpat šis neattiecas uz sociālo tīklu autorizācijas pakalpojumu izmantošanu, piemēram komentējot ir.lv var tikt izmantots twitter.com vai Facebook.com autorizācijas mehānisms.

Un vispār, tas viss ir manis paša vēlme notestēt gribasspēku no kaut kā atteikties. Man pašam interesē vai es esmu spējīgs no tā visa atteikties… vai man ir pietiekami raksturs? Ja sāksies “lomkas”, tad droši vien uzmetīšu kādas pāris rindiņas šeit pat blogā par savām sajūtām. Tiem, kas meklē azartu piedāvāju nobalsot par to vai man tas izdosies:

mans viedoklis par “Valsts komunicēs sociālajos tīklos”

Portālos šodien pavīdēja ziņa, ka Saeima turpmāk visas ziņas komunicēs ne tikai oficiālajā mājas lapā, bet arī twitter, youtube utt sociālajos tīklos. Domāju, ka noteikti vajadzētu arī draugiem.lv. Manuprāt tā ir ļoti pareiza ideja tuvoties tautai izplatot svarīgu informāicju pa tiem kanāliem, kuriem cilvēki uzticas un kurus bieži izmanto ikdienas aktualitāšu uzzināšanai. Es ceru, ka arī forma mainīsies – pasniegtā informācija būs kodolīga un parastam cilvēkam saprotama. Tāpat līdz nākamajām saeimas vēlēšanām vajadzētu pārdomāt arī tādu lietu kā balsošanas punktu ierīkošanu populārākajās cilvēku pulcēšanās vietās – lielveikalos, izklaides centros, lielu pasākumu norises vietās… tā noteikti varētu uzlabot piedalīšanos vēlēšanās… jo neaizmirsīsim, ka daudzi aktīvie balsotāji ir jau ārzemēs un tur jau nu viņi toč nebrauks pārsimts kilometrus līdz vēstniecībai, lai nobalsotu. 🙂 Tādiem noteikti vajadzētu ieviest elektronisku iespēju nobalsot…

Vēl dažas idejas:

  • Valsts aparāts varētu ieviest iespēju pierakstīties uz jaunumiem (lēmumiem) ar e-pasta palīdzību.
  • Valsts varētu visas sēdes (Arī valdības) ierakstīt video un nopublicēt YouTube… lai pirms vēlēšanām cilvēki varētu paskatīties kā tad nu tie esošie ir strādājuši.
  • Katru lēmumprojektu ielikt arī internetā balsošanā, lai ikviens var ienākt mājaslapā un nobalsot it kā būtu saeimas deputāts… tā varētu uzzināt arī cilvēku viedokli par vienu vai otru likumu.

Vai tev ir kādas idejas, kā valsts vara varētu vēl vairāk tuvoties tautai?